Elektrolīniju trašu tīrīšana

AS "Sadales tīkls" mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi klientiem, maksimāli pasargājot gaisvadu elektrolīnijas no dabas stihiju izraisītiem apstākļiem.

Lai nodrošinātu elektrotīkla uzturēšanu ekspluatācijai drošā stāvoklī, AS "Sadales tīkls" katru gadu regulāri veic elektrolīniju apsekošanu un izvērtē ne tikai elektrolīniju tehnisko stāvokli, bet arī apzina bīstamos kokus un trases stāvokli, kas apdraud gaisvadu elektrolīniju drošumu.Trašu tīrīšana un arī bīstamo koku zāģēšana aizsargjoslās un gar elektrolīniju trasēm, ir viens no vissvarīgākajiem darbiem, kas tiek veikts visu gadu, lai samazinātu riskus koku, zaru uzkrišanai uz elektrolīnijām un klientu elektroapgādes process notiktu pēc iespējas kvalitatīvi, un šos darbus AS "Sadales tīkls" vai sadarbības partneri saskaņo gan ar zemes īpašniekiem, gan ar pašvaldību, jo aizsargjoslās nozāģētie koki, krūmi un zari ir zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja īpašums.

 

AS "Sadales tīkls" elektrolīniju trašu tīrīšanas darbi tiek organizēti saskaņā ar Aizsargjoslu likumuMinistru kabineta noteikumiem Nr.982 "Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika" un Meža likumu.

Aizsargjoslu likums
Aizargjoslu likums paredz: ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam vai valdītājam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai, rekonstrukcijai nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā brīdināms zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā bez brīdinājuma.
Aizsargjoslu likuma 61. pantā noteikts, ka elektrisko tīklu gaisvadu līniju aizsargjoslās ārpus elektrolīniju trasēm apzāģē augošu koku zarus vai vainagus, lai nepieļautu šo koku vai zaru uzkrišanu uz objekta, un saskaņā ar attiecīgā objekta aizsargjoslas noteikšanas metodiku izcērt tikai tos kokus, kuri var apdraudēt objektu. Par potenciāli apdraudošiem kokiem uzskatāmi koki, kuri atrodas elektrisko tīklu gaisvadu līniju aizsargjoslās un kuri ir augstāki par attālumu no koka sakņu kakla līdz gaisvadu līnijas malējam vadam, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
koki ir pastāvīgi novirzījušies no vertikālās ass uz gaisvadu līniju pusi vairāk par 15 grādiem;
koki ir ar redzamām trupes pazīmēm;
lapu koka stumbra diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir mazāks par 1/100 no koka augstuma;
koki blakus elektrisko tīklu gaisvadu līnijas trasei aug nenocirstā meža joslā, kuras platums ir mazāks par 30 metriem;
lapu kokiem ir nesimetrisks vainags (lielākā daļa zaru aug virzienā uz līnijas vadiem) vai mehāniski bojāta sakņu sistēma;
lapu koku attālums no zaru galiem līdz malējam vadam elektrisko tīklu gaisvadu līnijās, kuru spriegums nepārsniedz 1 kilovoltu, ir mazāks par četriem metriem;
bebru grauzti koki.
Aizsargjoslās ārpus gaisvadu elektrolīniju trasēm zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus audzē tā, lai tie potenciāli neapdraudētu infrastruktūras darbību. Ja mežaudzes augstums saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem ir lielāks par attālumu no līnijas ass līdz trases malai, mežaudze uzskatāma par infrastruktūru potenciāli apdraudošu un meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības izcirst tajā augošos kokus. Ir jārēķinās, ka platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā, aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem meža zemēs ir aizliegts audzēt kokus un krūmus.
Objekta īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai viņa pilnvarota persona mēnesi pirms koku ciršanas uzsākšanas nosūta par to rakstveida informāciju zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam un par koku ciršanas uzsākšanu elektrisko tīklu gaisvadu līniju aizsargjoslās ārpus elektrolīniju trasēm paziņo Valsts meža dienestam.
Ja koku ciršana nepieciešama ārkārtējās situācijās vai situācijās, kad koki uzkrituši uz objekta vai noliekušies tādā mērā, ka tie vai to zari traucē objekta darbību, koku ciršanu var sākt pēc mutvārdu paziņojuma sniegšanas Valsts meža dienestam, Dabas aizsardzības pārvaldei, ja darbība veicama īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālo zonu. Objekta īpašnieks vai valdītājs nedēļas laikā pēc koku nociršanas informē par to zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

 

Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika
Ministru kabineta noteikumi Nr. 982 “Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” nosaka, ka aizsargjoslā nocirstie koki, krūmi un zari ir zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja īpašums atbilstoši Civillikumā noteiktajam.
Ja zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs 15 dienu laikā pēc informēšanas par trases tīrīšanas darbu veikšanu nav paudis savu gribu rīkoties ar nocirstiem krūmiem, elektrisko tīklu īpašnieks vai valdītājs ar trasē nocirstiem krūmiem rīkojas pēc saviem ieskatiem (atstājot tos trasē vai sasmalcinot), uzturot trasi tādā stāvoklī, kas nodrošina elektrolīnijas drošu ekspluatāciju. Ja kokus aizsargjoslā ārpus gaisvadu elektrolīnijas trases cērt zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vismaz 15 dienas pirms koku ciršanas zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs par to informē elektrisko tīklu īpašnieku. Elektrisko tīklu īpašnieks vai valdītājs, saņemot šādu informāciju, nepieciešamības gadījumā organizē un veic attiecīgo elektrolīniju atslēgumus bez maksas.
Ja kokus aizsargjoslā saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 61. pantu cērt elektrisko tīklu īpašnieks vai valdītājs:
  • pirms Aizsargjoslu likuma 61. panta 5. daļā noteikto potenciāli apdraudošo koku nociršanas tos iezīmē ar saskatāmām pazīmēm;
  • nebojā kokmateriālu kvalitāti, un nozāģētos kokus atzaro un atstāj nesagarumotus elektrolīniju trases pēdējā metrā (gar trases malu), ja nepastāv cita vienošanās;
  • nebojā paliekošos mežaudzes kokus;
  • kokus un krūmus zāģē tā, lai koku un krūmu celmi nebūtu augstāki par 10 cm;
  • augošu koku zarus zāģē tā, lai nebojātu paliekošo koka stumbra daļu;
  • nozāģētos kokus, koku zarus un krūmus neatstāj iegāztus mežaudzē;
  • zarus zāģē līdz ar stumbru, neatstājot nenozāģētus zaru stumbeņus;
  • nodrošina, ka nozāģētie koki netiek apkrauti ar zariem.
Elektrisko tīklu īpašnieks vai valdītājs, veicot plānveida potenciāli apdraudošo koku ciršanu ārpus elektrolīnijas trases, par koku ciršanu un to turpmāko izmantošanu informē zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, nosūtot uz deklarēto dzīvesvietas adresi īpašniekam (tiesiskajam valdītājam) informāciju par potenciāli apdraudošo koku ciršanu, kā arī informē pašvaldību, kuras darbības teritorijā atrodas īpašums. Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam informācijas vēstulē norādītajā laikā, bet ne ātrāk kā 15 dienu laikā no informācijas (par potenciāli apdraudošo koku ciršanu) nosūtīšanas dienas, jāierodas attiecīgajā zemes īpašumā, lai vienotos par potenciāli apdraudošo koku sagarumošanas vai izvietošanas (nokraušanas) kārtību.
Ja 30 dienu laikā no informācijas par potenciāli apdraudošo koku ciršanu nosūtīšanas dienas zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nesniedz atbildi par koku ciršanu, apstrādi un izvietošanu vai nesniedz informāciju, kas norādīta Aizsargjoslu likumam 5. pielikumā pievienotajā formā, kokus atļauts nocirst bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

 

Meža likums
Meža likuma III nodaļas 12. pants nosaka: lai sāktu koku ciršanu mežā, nepieciešams apliecinājums. Apliecinājums nav nepieciešams:
tādu koku ciršanai, kuru celma caurmērs ir mazāks par 12 centimetriem;
ja koku ciršana nepieciešama ārkārtējās situācijās vai situācijās, kad koki ir uzkrituši uz infrastruktūras vai noliekušies tādā mērā, ka tie vai to zari traucē infrastruktūras darbību:
  • koku ciršanu var sākt pēc mutvārdu paziņojuma sniegšanas Valsts meža dienestam un Dabas aizsardzības pārvaldei, ja darbība veicama īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonu un neitrālo zonu,
  • ārkārtējās situācijas seku likvidētājs vai avārijas situācijas novērsējs nedēļas laikā pēc koku ciršanas informē meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju,
  • ja koku ciršana nepieciešama ekspluatācijas aizsargjoslās situācijās, kad koki potenciāli var apdraudēt infrastruktūras darbību, kokus cērt saskaņā ar Aizsargjoslu likumā un attiecīgā objekta aizsargjoslas noteikšanas metodikā norādīto kārtību.
Aizliegts nocirst kokus, kas sasnieguši normatīvajos aktos par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām noteikto īpaši aizsargājamo koku — dižkoku — izmēru.