Nesaskaņojot darbus elektrotīkla tuvumā, ik dienu notiek vidēji divi elektrotīkla bojājumi

Līdz ar vasaras iestāšanos arvien aktīvāk norit būvniecības, lauksaimniecības un citi saimnieciskie darbi, kas palielina trešo personu izraisītu elektrotīkla bojājumu skaitu – ik dienu tiek reģistrēti vidēji divi šādi bojājumi. AS “Sadales tīkls” atgādina, ka, plānojot darbus elektrotīkla tuvumā, tie laikus ir jāsaskaņo ar "Sadales tīklu" interneta vietnē saskano.sadalestikls.lv, saņemot darbu veikšanas atļauju. Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka darbu veicēji paši nevar novērtēt, vai veicamo darbu teritorijā neatrodas kabeļlīnijas. Gan kabeļlīniju, gan gaisvadu līniju un citu elektrotīkla elementu bojāšana ar specializēto tehniku var apdraudēt pašu darbu veicēju dzīvību, radīt elektroapgādes traucējumus simtiem, dažkārt arī tūkstošiem klientu, kā arī rezultēties papildu izmaksās, jo bojājuma izraisītājam jāsedz radušies zaudējumi.

2021. gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēti kopumā 303 trešo personu izraisīti elektrotīkla bojājumi. No tiem 115 bijuši elektrolīniju kabeļu pārrakšanas gadījumi, 73 reizes bojātas sadalnes, 63 reizes pārrautas gaisvadu elektrolīnijas, 43 reizes bojāti balsti. Vairākkārt bojāti arī transformatoru punkti. Minētie bojājumi uzņēmumam radījuši zaudējumus vairāk nekā 80 000 eiro apmērā.

Kabeļus visbiežāk bojā Pierīgā, gaisvadu līnijas – valsts ziemeļaustrumos

Statistika rāda, ka teju ceturtā daļa jeb 24% trešo personu šogad izraisīto elektrotīkla bojājumu, tostarp 31% no visiem kabeļu pārrakšanas gadījumiem, notikuši Pierīgas reģionā, kas saistīts ar elektrotīkla specifiku – tuvāk galvaspilsētai elektrības pieslēgumu lielākoties nodrošina zemē ieraktas kabeļlīnijas. Savukārt valsts ziemeļu un ziemeļaustrumu reģionos trešo personu bojājumi biežāk skar gaisvadu elektrolīnijas, kas ar smago tehniku tiek bojātas lauksaimniecības un mežizstrādes darbu laikā. Lauksaimniecības darbu  sezonā, kas visaktīvāk norit no jūlija līdz oktobrim, “Sadales tīkls” atgādina: specializētās tehnikas augstums elektrolīniju tuvumā nedrīkst pārsniegt 4,5 metrus, mērot no zemes. Ņemot vērā, ka darbos izmantotā tehnika pēdējos gados kļūst multifunkcionālāka, attiecīgi palielinoties gabarītiem, gaisvadu līniju tuvumā jābūt īpaši uzmanīgiem.

“Sadales tīkls” uzsver, ka šie negadījumi pamatā notiek tādēļ, ka darbu veicēji laikus nesaskaņo plānotos darbus. “Darbu veicēji bieži vien nezina, kur tieši atrodas kabeļlīnijas, jo tās nav ierakstītas zemesgrāmatā. Pastāv uzskats, ka savā īpašumā var darīt to, ko vēlas, neizņemot darbu saskaņošanas atļaujas. Tomēr  nesaskaņoti saimnieciskie darbi rada virkni risku: vai tas būtu bojāts kabelis vai gaisvadu elektrolīnija, rezultātā var tikt pārtraukta elektroapgāde ne tikai pašam, bet arī apkārtnes iedzīvotājiem un sabiedriski vai ekonomiski svarīgiem objektiem – skolām, ražošanas uzņēmumiem, slimnīcām. Paši darbu veicēji riskē gūt nopietnu vai pat nāvējošu elektrotraumu saskarē ar spriegumu. Turklāt, ja elektrotīkla bojājumi rodas fiziskas vai juridiskas personas nesaskaņotas darbības rezultātā, vaininiekam jāsedz radušies zaudējumi. Tāpēc paša un citu sirdsmieram un drošībai darbus vienmēr jāsaskaņo,” stāsta “Sadales tīkla” valdes loceklis un tehniskais direktors Raimonds Skrebs.

Darbus var ātri un ērti saskaņot internetā

Veicot darbus elektrotīkla tuvumā, jāievēro Aizsargjoslu likums un no “Sadales tīkla” jāsaņem darbu veikšanas atļauja. Plānotos darbus var ātri un ērti saskaņot interneta vietnē saskano.sadalestikls.lv. Saskaņojot darbus, sadales sistēmas operators būs informēts par aktivitātēm elektrotīkla tuvumā un nepieciešamības gadījumā uz darbu laiku organizēs elektrolīnijas atslēgumu. Jāatceras, ka, “Sadales tīklam” turpinot plānveidīgu gaisvadu elektrolīniju rekonstrukciju un pārbūvi kabeļu līnijās, mainās ne vien kopējais kabeļlīniju garums, bet arī to atrašanās vieta. Jāņem arī vērā, ka atkarībā no darbu specifikas papildus var būt nepieciešams arī vietējās pašvaldības būvvaldes saskaņojums.

Par rīcību bojāta elektrotīkla gadījumā

Situācijā, kad tehnika saskaras ar elektrolīnijas vadiem, vadītājam vispirms jādomā par savu dzīvību. Ja iespējams, ar tehniku jāturpina pārvietoties, izkļūstot no elektrobīstamības zonas (astoņu metru rādiusā), bet, ja ar to pārvietoties nav iespējams, par notikušo uzreiz jāinformē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), zvanot 112, vai “Sadales tīkls”, zvanot 8404. Operatīvie dienesti nekavējoties darīs visu nepieciešamo, lai atslēgtu spriegumu elektrolīnijā, kur noticis negadījums. Ja nav iespējas informēt operatīvos dienestus, no tehnikas ir jāevakuējas – jāizlec un, neatraujot pēdas vienu no otras, jāattālinās ar palēcieniem vismaz astoņu metru attālumā. Svarīgi, lai būtu tikai viens saskares punkts ar zemi – nekādā gadījumā nedrīkst spert soļus vai lēkt, abām kājām neesot saliktām kopā. Atraujot vienu kāju no otras, var saņemt letālu elektriskās strāvas triecienu. Neraugoties uz vēlēšanos glābt tehniku, notikuma vietā atgriezties nedrīkst! Līdz ierodas operatīvie dienesti nedrīkst pieļaut arī citu personu tuvošanos bīstamajai zonai.