Elektrodrošība ikdienā

Ja mājoklī regulāri, pat pie maza elektrības patēriņa, nostrādā drošības slēdži un pazūd elektrība, iespējams, vainīga bojāta vai novecojusi elektroinstalācija!  Šos signālus nedrīkst ignorēt, tas var beigties ar ugunsgrēku vai elektrotraumu!

Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka mājokļa iekšējā elektrotīkla tehniskais stāvoklis ir jāpārbauda vismaz reizi 10 gados. Iesakām to uzticēt sertificētam elektriķim – meistaru var atrast www.leb.lv vai www.bleea.lv, vai jāvēršas pie apsaimniekotāja!

Elektrotraumu gadījumos var būt divējādas situācijas – kad cilvēks nonācis saskarē ar zemspriegumu (līdz 1000V) un kad cilvēks nonācis saskarē ar augstspriegumu (virs 1000V).

 Augstspriegums sastopams elektropārvades līnijās, transformatoru apakšstacijās un citos objektos, kur nepieciešama liela elektrības jauda, savukārt ar zemspriegumu visbiežāk saskaramies mājās un citās vietās, kur elektrība ir pieejama drošai izmantošanai. Katrā no šīm situācijām ir būtiski atšķirīga nepieciešamā rīcība. Vienīgais, kā iespējams palīdzēt cilvēkam, kas nonācis augstsprieguma strāvas iedarbībā, ir nekavējoties ziņot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, zvanot 112,  vai elektroietaises īpašniekam!  Nekādā gadījumā nedrīkst tuvoties strāvas ietekmē esošajam cilvēkam, nedz arī strāvas noplūdes vietai, jo jebkura saskare ar augstspriegumu ir nāvējoša.

Palīdzot cilvēkam, kas nonācis zemsprieguma strāvas iedarbībā, jārīkojas ātri, bet pārdomāti:

1. Nekavējoties jānovērtē situācija un uzmanīgi jācenšas pārtraukt strāvas iedarbība. To var izdarīt, pārtraucot elektroapgādi, izslēdzot elektrības kopējo drošības slēdzi, elektroiekārtu, motoru u.t.t. Ja tas neizdodas vai nav iespējams, nekādā gadījumā nedrīkst cietušajam pieskarties, bet šādās situācijās cietušo var mēģināt atbrīvot  no strāvas iedarbības ar elektrību nevadoša (piemēram, gumijas vai sausa koka) priekšmeta palīdzību.

2. Kad cietušais ir atvienots no strāvas iedarbības, jāmēģina ar viņu sazināties. Ja cietušais neatbild un nereaģē, nepieciešams izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot pa tālruni 112. Ja dzīvībai bīstamas traumas nav gūtas, ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta.

3. Gaidot neatliekamo medicīnisko palīdzību, cietušajam var sniegt pirmo palīdzību, sekojot glābšanas dienesta speciālistu norādēm.

Visbiežāk elektrotraumas tiek iegūtas, neapdomīgi rīkojoties vai neatbilstoši lietošanas instrukcijai lietojot elektroierīces. Elektriskā strāva atkarībā no stipruma uz mums iedarbojas dažādi, kā rezultātā varam gūt ļoti smagas, pat nāvējošas traumas. Nonākot saskarē ar elektrību, esam pakļauti strāvas triecienam, kā rezultātā notiek:

  • vieglāka vai stiprāka muskuļu saraušanās, kas līdzinās krampjiem;
  • samaņas zaudēšana;
  • traucējumi sirdsdarbībā vai elpošanā;
  • paralīzes vai nāves iestāšanās.

Neuzmanīgi rīkojoties ar elektroierīcēm, varam gūt arī citu veidu traumas:

  • apdegumus - no sīkām tulznām līdz pat plašiem ādas bojājumiem, kas var novest pie roku un kāju apmputācijas vai pat nāves;
  • neatgriezenisku ādas bojāšanu, kad strāvas iedarbībā ādā nonāk sīkas metāla daļiņas vai tvaiki;
  • acu traumas, kuras var izraisīt acu iekaisumu vai pat aklumu;
  • kaulu lūzumus un sasitumus, kas var rasties, ja esam saņēmuši strāvas triecienu un krītam no augstuma.
  • Nedrīkst darbināt elektroierīces, ja ir redzams pat it kā nenozīmīgs to bojājums, bojāti to apvalki, bojāta pieslēgumvadu izolācija, pieslēgumvadiem ir bojātas kontaktdakšas vai to vispār nav.
  • Nedrīkst lietot pašdarinātus vai labotus drošinātāju ieliktņus.
  • Nedrīkst remontēt elektrotīklam pieslēgtas elektroierīces.
  • Nedrīkst mainīt spuldzes un tīrīt gaismekļus, ja nav atslēgts spriegums.
  • Nedrīkst dzīt naglas vai urbt caurumus sienās un griestos, nepārbaudot, vai tur nav elektroinstalāciju vadu.
  • Nedrīkst pagalmā vai dārzā lietot elektrotīklam pieslēgtas sadzīves elektroierīces: veļas mazgājamās mašīnas, gludekļus, sulu spiedes, ūdens vārāmās kannas u. c. elektroierīces, kuras nav paredzētas lietošanai ārpus telpām.
  • Mājokļa elektrotīkla izbūvi drīkst veikt tikai sertificēti elektriķi.
  • Vienlaikus pieskarties elektroierīcēm un ar zemi savienotām konstrukcijām var būt bīstami.
  • Pirms jaunas elektroierīces pieslēgšanas elektrotīklam rūpīgi jāiepazīstas ar tās lietošanas instrukciju.
  • Ārpus telpām jāizmanto tikai lietošanai dabā paredzētas elektroierīces. Tās jānovieto sausā un drošā vietā.
  • Lai novērstu iespējamos negadījumus, jāveic kvalificēta elektroietaišu apkalpošana un periodiskas pārbaudes. To veic sertificēti speciālisti.
  • Sevišķi bīstamās vietās cilvēku, mājdzīvnieku un īpašuma aizsardzībai izmantot strāvas noplūdes automātu.
  • Ieteicams izvēlēties ierīces ar dubulto izolāciju, jo tas pasargās no elektrotraumām un atvieglos šo ierīču pieslēgšanu elektrotīklam. Ja nav iespējams iegādāties ierīces ar dubulto izolāciju, jāizvēlas ierīces, kuru korpusam ir aizsargzemējums, par ko liecina kontaktdakša ar aizsargzemējuma spaili.
  • Ērtai un drošai ekspluatācijai veco drošinātāju vietā jāuzstāda atbilstoši automātslēdži.
  • Lai nodrošinātu iekārtu nepārtrauktu darbu, ir derīgi lietot nepārtrauktās barošanas bloku (UPS).

Jāatceras, ka pirms jebkādu elektroremontdarbu uzsākšanas mājoklis obligāti ir jāatvieno no pieslēguma elektrotīklam, izslēdzot elektrības pieslēguma galveno drošības slēdzi.
Vislabāk darbus uzticēt sertificētiem speciālistiem – meistaru var atrast www.leb.lv vai www.bleea.lv, vai jāvēršas pie apsaimniekotāja!

Lai pasargātu bērnus un jauniešus no bīstamām situācijām un elektrotraumām, svarīgi ikvienam bērnam atgādināt, cik laba un vērtīga, bet vienlaicīgi arī bīstama var būt elektrība.

Bērniem jāatgādina, ka:

  • nedrīkst kāpt elektrības stabos, jo tas var beigties bēdīgi - no kritienā lauztiem kauliem, līdz nāvējošiem apdegumiem;
  • nedrīkst tuvoties un pieskarties pārrautiem elektrolīniju vadiem - par tiem jāziņo pieaugušajiem, tādējādi pasargājot gan savu, gan citu dzīvību;
  • nedrīkst vērt vaļā transformatoru apakšstaciju durvis un mēģināt tajā iekļūt, jo elektriskais trieciens, ko var tajā saņemt, var ne tikai apdedzināt roku vai kāju, bet var būt arī nāvējošs;
  • nedrīkst neko mest uz elektropārvades līnijām vai laist to tuvumā gaisa pūķus vai citus lidojošus priekšmetus. gaisa pūķa vai lidojoša objekta aukliņā var būt elektrību vadoši elementi, kas nozīmē, ka jebkurā brīdī var saņemt spēcīgu strāvas triecienu;
  • nedrīkst labot sadzīves elektropreces, ja tās ir pieslēgtas elektrībai. Elektroierīču pārbaude ir jāuztic pieugušajiem un elektrospeciālistiem, bet elektroierīces labojot, tās vienmēr ir jāatslēdz, izraujot kontaktdakšu no rozetes;
  • nedrīkst bāzt rozetē pirkstus vai priekšmetus un aiztikt bojātu kontaktligzdu, jo tā var gūt elektrotraumu no krampjainas muskuļu saraušanās līdz pirkstu amputācijai un pat nāvei;
  • nedrīkst pieskarties elektrības slēdzim ar slapjām rokām, jo ūdens ir lielisks elektrības vadītājs. Ja slēdzim ir kaut mazākais bojājums, var saņemt spēcīgu strāvas triecienu. Slēdzim jābūt noegtam ar vāciņu un nedrīkst būt redzamiem vadiem vai to savienojumiem;
  • nedrīkst makšķerēt zem elektropārvades līnijām, jo slapja makšķeraukla un makšķerkāts ir labs elektrības vadītājs;
  • nedrīkst tuvoties elektrolīnijām, uz kurām ir uzkrituši koki, jo uz elektropārvades līnijas uzkritis koks ir elektrības vadītājs, kā arī var izcelties plašs meža ugunsgrēks;
  • nedrīkst kāpt kokos, kuru zari ir tuvu elektrolīnijai, jo koku zari ir labs elektrības vadītājs. 

Lai aktualizētu elektrodrošības jautājumus, ir izveidota mājaslapa arelektribuneriske.lv, kur apkopota svarīgākā informācija par bērnu elektrodrošību.