Elektrodrošība ikdienā

Elektrotraumu gadījumi un to sekas var būt dažādi. Bīstama ir gan saskare ar zemspriegumu (līdz 1000V), gan augstspriegumu (virs 1000V).

Augstspriegums sastopams elektropārvades līnijās, transformatoru apakšstacijās un citos sadales un pārvades elektroinfrastruktūras objektos, kur nepieciešama liela elektrības jauda (objekti apzīmēti ar brīdinājuma zīmi "Bīstami, elektrība!"). Pārgalvība, mēģinājumi ielauzties un bojāt šādus objektus apdraud personas dzīvību. Glābjot cilvēku, kurš guvis augstsprieguma elektrotraumu, jārīkojas pareizi, lai glābējs pats nekļūtu par cietušo.

1. Vienīgais veids, kā iespējams palīdzēt augstsprieguma strāvas iedarbībā nonākušam cilvēkam, ir nekavējoties ziņot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, zvanot 112, vai sazināties ar elektroietaises īpašnieku, lai negadījuma vietā operatīvi atslēgtu spriegumu! 

2. Nekādā gadījumā nedrīkst tuvoties strāvas ietekmē esošajam cilvēkam, nedz arī strāvas noplūdes vietai, turoties vismaz 8 metru attālumā. Jāatceras, ka jebkura saskare ar augstspriegumu ir nāvējoša.

Zemspriegums savukārt sastopams sadzīvē. Latvijā nominālais zemsprieguma elektrotīklu spriegums ir 230/400 V (volti) – šāds spriegums ir mūsu mājokļu kontaktligzdās. Zemsprieguma elektrotraumas var gūt no dažādām sadzīves, dārza un remontam paredzētām elektroierīcēm - visbiežāk, ja tās ir bojātas, tiek pašrocīgi labotas vai kļūst bīstamas mitruma ietekmē.  Palīdzot cilvēkam, kas nonācis zemsprieguma strāvas iedarbībā, jārīkojas ātri, bet pārdomāti:

1. Nekavējoties jānovērtē situācija un uzmanīgi jācenšas pārtraukt strāvas iedarbību. To var izdarīt, pārtraucot elektroapgādi, izslēdzot elektrības galveno drošības slēdzi (automātslēdzi, drošinātāju) vai elektroiekārtu. Ja tas neizdodas vai nav iespējams, nekādā gadījumā nedrīkst cietušajam pieskarties, bet šādās situācijās cietušo var mēģināt atbrīvot  no strāvas iedarbības ar elektrību nevadoša (piemēram, gumijas vai sausa koka) priekšmeta palīdzību.

2. Kad cietušais ir atvienots no strāvas iedarbības, jāmēģina ar viņu sazināties. Ja cietušais neatbild un nereaģē, nepieciešams izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot pa tālruni 113. Ja dzīvībai bīstamas traumas nav gūtas, ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta.

3. Gaidot neatliekamo medicīnisko palīdzību, cietušajam var sniegt pirmo palīdzību, sekojot glābšanas dienesta speciālistu norādēm.

Visbiežāk elektrotraumas tiek gūtas, neapdomīgi rīkojoties ar elektrību vai lietojot elektroierīces neatbilstoši instrukcijai. Elektriskā strāva atkarībā no tās stipruma, strāvas frekvences, sprieguma, ķermeņa pretestības, elektriskā kontakta ilguma un strāvas ceļa ķermenī uz mums iedarbojas dažādi, kā rezultātā varam gūt ļoti smagas un pat nāvējošas traumas. Nonākot saskarē ar elektrību, esam pakļauti strāvas triecienam, kā rezultātā notiek:

• vieglāka vai stiprāka muskuļu saraušanās, kas līdzinās krampjiem;
• samaņas zaudēšana;
• traucējumi sirdsdarbībā vai elpošanā;
• paralīzes vai nāves iestāšanās.
  
  

Neuzmanīgi rīkojoties ar elektroierīcēm, var gūt arī citu veidu traumas:

• apdegumus - no sīkām tulznām līdz pat plašiem ādas bojājumiem, kas var novest pie roku un kāju apmputācijas vai pat nāves;
• neatgriezeniskus ādas bojājumus, kad strāvas iedarbībā ādā nonāk sīkas metāla daļiņas vai tvaiki;
• acu traumas, kuras var izraisīt acu iekaisumu vai pat aklumu;
• kaulu lūzumus un sasitumus, kas var rasties, strāvas trieciena rezultātā krītot no augstuma.

Lai izvairītos no elektrotraumām sadzīvē, jāatceras – nedrīkst pārbaudīt elektrības pacietību! Ievēro sekojošus elektrodrošības principus:

•    Nedrīkst lietot bojātas elektroierīces. Pat ja defekts šķiet nenozīmīgs (ieplaisājusi vada izolācija, pieslēgumvadiem ir bojātas kontaktdakšas vai to nav vispār), bojātā vieta rada paaugstinātu elektrotraumas un ugunsnelaimes risku.

•    Nedrīkst lietot pašdarinātus vai labotus drošinātāju ieliktņus.

•    Nedrīkst remontēt elektrotīklam pieslēgtas elektroierīces. Visdrošāk elektroierīču remontu uzticēt sertificētam speciālistam.

•    Nedrīkst mainīt spuldzes un tīrīt gaismekļus, ja nav atslēgts spriegums.

•    Nedrīkst dzīt naglas vai urbt caurumus sienās un griestos, nepārbaudot, vai zem tiem nav elektroinstalāciju vadu.

•    Nedrīkst pagalmā vai dārzā lietot elektrotīklam pieslēgtas iekštelpām paredzētas sadzīves elektroierīces - veļas mazgājamās mašīnas, gludekļus, sulu spiedes, ūdens vārāmās kannas u.c.

•    Mājokļa elektrotīkla izbūvi drīkst veikt tikai sertificēti elektriķi.

•    Pirms jaunas elektroierīces pieslēgšanas elektrotīklam rūpīgi jāiepazīstas ar tās lietošanas instrukciju.

•    Ārpus telpām jāizmanto tikai lietošanai mitrumizturīgas, ārtelpām paredzētas elektroierīces. Tās jānovieto sausā un drošā vietā.

•    Lai novērstu iespējamos negadījumus, jāveic kvalificēta elektroietaišu apkalpošana un periodiskas pārbaudes. Ugunsdrošības noteikumi nosaka obligāto elektrotīkla pārbaudi veikt ne retāk kā reizi 10 gados.

•    Sevišķi bīstamās vietās cilvēku, mājdzīvnieku un īpašuma aizsardzībai jāizmanto strāvas noplūdes automātslēdži.

•    Ieteicams izvēlēties ierīces ar dubulto izolāciju, jo tas pasargās no elektrotraumām un atvieglos šo ierīču pieslēgšanu elektrotīklam. Ja nav iespējams iegādāties ierīces ar dubulto izolāciju, jāizvēlas ierīces, kuru korpusam ir aizsargzemējums, par ko liecina kontaktdakša ar aizsargzemējuma spaili.

•    Ērtai un drošai ekspluatācijai veco drošinātāju vietā jāuzstāda mūsdienām atbilstoši automātslēdži.

•   Lai nodrošinātu iekārtu nepārtrauktu darbu, ir derīgi lietot nepārtrauktās barošanas bloku (UPS).

Jāatceras, ka pirms jebkādu elektroremontdarbu uzsākšanas mājoklī obligāti jāatslēdz spriegums, izslēdzot elektrības pieslēguma galveno drošības slēdzi.
Vislabāk darbus uzticēt sertificētiem speciālistiem – meistaru var atrast www.leb.lv vai www.bleea.lv vai vēršoties pie apsaimniekotāja!

Lai pasargātu bērnus un jauniešus no bīstamām situācijām un elektrotraumām, svarīgi atgādināt par elektrības draudīgo pusi:

• Nedrīkst kāpt elektrības stabos, jo tas var beigties bēdīgi - no kritienā lauztiem kauliem līdz nāvējošiem apdegumiem;
• Nedrīkst tuvoties un pieskarties pārrautiem gaisvadu elektrolīniju vadiem - par tiem nekavējoties jāziņo pieaugušajiem, tādējādi pasargājot gan savu, gan citu dzīvību;
• Nedrīkst vērt vaļā transformatora apakšstacijas durvis un mēģināt tajā iekļūt, jo elektriskā loka un strāvas trieciena rezultātā var ne tikai apdedzināt roku vai kāju, bet arī iet bojā;
• Nedrīkst mest priekšmetus uz gaisvadu elektrolīnijām, laist to tuvumā pūķus un dronus. Ja lidojošais objekts satur strāvu vadošus elementus, tas kļūst par elektrības vadītāju un var radīt elektrotraumu;
• Nedrīkst pļaut mitru zāli ar elektrisko zāles pļāvēju;
• Nedrīkst izmantot elektrotīklam pieslēgtas ierīces, atrodoties baseinā, vannā vai tiešā ūdens tuvumā. Ja ierīce saskarsies ar ūdeni, pastāv risks saņemt nāvējošu elektrotraumu.
• Nedrīkst pašrocīgi labot elektrotīklam pieslēgtas sadzīves elektroierīces. Elektroierīces drīkst remontēt tikai speciālsts ar atbilstošām zināšanām.
• Nedrīkst bāzt rozetē pirkstus vai priekšmetus un aiztikt bojātu kontaktligzdu, jo tādā veidā mazi bērni var gūt elektrotraumu - no neliela apdeguma līdz pirkstu amputācijai un pat nāvei;
• Nedrīkst pieskarties elektrības slēdzim ar slapjām rokām, jo ūdens ir lielisks elektrības vadītājs. Ja slēdzim ir kaut mazākais bojājums, var saņemt spēcīgu strāvas triecienu. Slēdzim jābūt nosegtam ar vāciņu un nedrīkst būt redzami vadi vai to savienojumi;
• Nedrīkst makšķerēt zem gaisvadu elektrolīnijām, jo slapja makšķeraukla un makšķerkāts labi vada elektrību;
• Nedrīkst kāpt gaisvadu elektrolīnijām tuvu esošiem kokiem, jo koku zari var labi vadīt elektrību.
  
  

Lai aktualizētu elektrodrošības jautājumus, ir izveidota mājaslapa arelektribuneriske.lv, kur apkopota svarīgākā informācija par bērnu elektrodrošību.