18.12.2025
2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu. Tīkla noturība aug, noturam augstāko elektroapgādes kvalitāti Baltijā, un investīcijas infrastruktūras kapacitātē un noturībā būs jāturpina – to nosaka gan ambiciozie elektrifikācijas mērķi un augošās klientu vajadzības, gan arī ģeopolitiskās situācijas izaicinājumi. To, ka steidzīgi jāsāk aktīvāka un centralizētāka elektrotīklu plānošana un modernizācija visā Eiropā, paredz arī jaunais Eiropas Komisijas plāns.
Ieguldot ES līdzekļus, šogad turpināti darbi pie elektrolīniju pārbūves, transformatoru nomaiņas dažādos Latvijas novados, viedo elektrotīkla risinājumu ieviešanas un citiem uzlabojumiem. Starp resursu ietilpīgākajiem projektiem ir 110/20 kilovoltu (kV) transformatoru apakšstaciju izbūve vai pārbūve. Tā, piemēram, ar ES finansējuma atbalstu ir pārbūvēta 110/20 kV apakšstacija Valdemārpilī un sākti darbi pie jaunas 110/20 kV transformatoru apakšstacijas izbūves Launkalnē, ko plānots pabeigt līdz 2026. gada vidum. Tas jūtami uzlabos jaudu pieejamību un elektroapgādes kvalitāti konkrētajos reģionos. Vienas 110/20 kV transformatoru apakšstacijas izbūve prasa miljonos vērtu finansiālo ieguldījumu, tāpēc būtiski, ka to varam paveikt, izmantojot ārēju finansējumu.
Gan mūsu pašu investīcijas, gan ES līdzekļi ļauj turpināt palielināt izolēta jeb pret laikapstākļu svārstībām noturīga elektrotīkla īpatsvaru, kas nu jau tuvojas 70 %. Elektroapgādes kvalitātes uzlabošanā liela nozīme ir arī elektrolīniju trašu tīrīšanai no potenciāli bīstamiem kokiem un zariem – 2025. gada deviņos mēnešos vien attīrītas trases vairāk nekā 4200 kilometru garumā – taisnā līnijā tas būtu tālāk nekā no Rīgas līdz Gibraltāram. Visus šos infrastruktūras uzlabojumus jau redzam elektroapgādes kvalitātes rādītājos – šogad deviņu mēnešu periodā kopējais vidējais elektroenerģijas piegādes pārtraukuma ilgums vienam lietotājam (SAIDI) samazinājies līdz 101 minūtei, kas ir par 42 % mazāk nekā šai periodā pērn. Jāatzīst, ka šogad elektrotīklu arī vairāk saudzējusi daba un piedzīvots mazāk izaicinošu dabas stihiju – arī tas devis savu artavu. Vienlaikus jānovērtē arī fakts, ka, tīklam kļūstot arvien noturīgākam, dabas parādības, kas vēl pirms dažiem gadiem elektrotīklam bija gana izaicinošas, piemēram, atkala, rada arvien mazāku ietekmi.
Jaudīgs aizvadītais gads "Sadales tīklam" ir bijis arī inovāciju jomā. Spērām soli tālāk savas tehnoloģiskās kompetences paplašināšanā – balstoties uz pieredzi, kas gūta mūsu pakalpojumu viedizācijā, uzņēmumā izstrādāta vairāku tehnoloģiju kombinācija, kas sniedz iespēju automātiski, attālināti nolasīt arī ūdens skaitītāju rādījumus. "Sadales tīkla" piedāvājums tika izraudzīts atklātā publiskā iepirkumā par SIA "Rīgas ūdens" skaitītāju viedizāciju, un uz šo brīdi ar attālinātās nolasīšanas iekārtām esam aprīkojuši jau vairāk nekā 1000 ūdens ievadskaitītājus daudzdzīvokļu namos un privātmājās.
Nepārtraukti meklējam veidus, kā attīstīties, efektivizēt procesus un diversificēt uzņēmuma ieņēmumu bāzi, un 2025. gads paliks atmiņā arī ar pirmo soli eksportā. Rudenī īstenots pilotprojekts par "Sadales tīkla" ražoto koka balstu piegādi Igaunijas sadales operatoram "Elektrilevi". Par "Sadales tīkla" balstiem interesi pauduši arī citi partneri Eiropā, tāpēc noteikti turpināsim eksporta attīstību. Rosīgs šis gads "Sadales tīklam" ir bijis arī Valsts inovatīvo kapitālsabiedrību iniciatīvas (VIKI) vadītāja lomā. Lai stiprinātu publisko kapitālsabiedrību konkurētspēju un eksporta potenciālu, kā arī mazinātu birokrātisko slogu publisko iepirkumu jomā, ir iesniegti vairāki priekšlikumi grozījumiem regulējumā. Viens no būtiskiem priekšlikumiem ir Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantu papildināt ar kritērijiem, kas, ievērojot godīgas konkurences principus, piešķirtu publiskām kapitālsabiedrībām lielāku rīcības brīvību attiecībā uz jaunu darbības veidu uzsākšanu, eksporta un inovāciju attīstību. Otrs izstrādāto priekšlikumu kopums saistīts ar publisko iepirkumu procesu efektivizāciju.
Vērtējot 2025. gada pienesumu energoapgādes nozarē kopumā, vispirms jāatzīmē enerģētiskās neatkarības stiprināšana – veiksmīgi īstenota sinhronizācija ar Eiropas vienoto elektrotīklu, pārraujot pēdējās saites ar Krieviju un Baltkrieviju. Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) šogad arī ieguldījusi milzu darbu Latvijas Enerģētikas stratēģijas izstrādē, nosakot prioritāros attīstības virzienus. Nozares spēlētājiem kopīgi jāturpina darbs pie sabalansēta valsts energoresursu portfeļa veidošanas, ražošanas un patēriņa jaudu salāgošanas. Šogad jau izteikti varam redzēt, ka saules enerģija ir sasniegusi piesātinājumu – sadales sistēmai vien jau pieslēgti vairāk nekā 900 megavati, kas jau pārsniedz šā brīža vasaras patēriņa pieprasījuma jaudas Latvijā. Saules enerģija attīstījās sprādzienveidīgi, faktiski pāris gadu laikā, šo jaudu uzņemšanai jau laikus gatavojām tīklu un attiecīgi to veiksmīgi pārvaldām. Šogad arī izteikti varējām novērot pozitīvu pieaugošā atjaunīgo energoresursu apjoma ietekmi uz elektroenerģijas cenām – vasarā bieži vien tirgus (biržas) cena bija arī negatīva. Tagad gan Latvijā būtu laiks primāri fokusēties uz vēja parku un bāzes jaudu attīstību. Jauns, būtisks spēlētājs tirgū būs arī akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmu risinājumi (BESS) – redzam, ka klienti tos izvēlas ieviest arvien biežāk, tai skaitā apvienojumā ar elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju, piemēram, saules paneļiem. BESS īpatsvars strauji aug, kas jau tuvākajā laikā nodrošinās mazākas cenu svārstības un balansēšanas izmaksas.
Arī 2026. gadā "Sadales tīkla" prioritārais uzdevums saglabāsies nemainīgs – kvalitatīva, droša un stabila elektroapgādes pakalpojuma nodrošināšana. Ņemot vērā KEM prognozes par elektrības īpatsvara pieaugumu tautsaimniecībā, kvalitatīvas elektroapgādes un jaudu pieejamības pieprasījums tikai pieaugs un līdztekus palielināsies arī sabiedrības prasības pret kvalitāti. Tas nozīmē arvien apjomīgākas investīcijas infrastruktūrā, turklāt visas Eiropas mērogā – Eiropas Komisija savā jaunajā plānā visbeidzot ir iekļāvusi uzdevumu uzsākt centralizētāku, aktīvāku elektrotīklu plānošanu. Kā norādījuši eksperti, ES valstis ir ieguldījušas lielus līdzekļus atjaunojamajā enerģijā, taču elektrotīklu modernizācija un paplašināšana paralēli krietni atpalikusi. Turpinām aktīvi strādāt, lai piesaistītu ES finansējumu, un tādējādi varētu nodrošināt iespējami straujāku attīstību, vienlaikus mazinot ietekmi uz tarifu. Arī ģeopolitiskās situācijas kontekstā ir nepieciešams turpināt stiprināt tīkla noturību – un arī šajā virzienā plānojam piesaistīt ES finansējumu, paralēli stiprinot mūsu darbinieku gatavību aizsargāt infrastruktūru dažādās krīzēs, tai skaitā "Sadales tīklā" veidojam un paplašinām Zemessardzes apakšvienības. ES fondu finansējuma pieejamībai ir ļoti liela loma – lai mēs varētu laikus apmierināt arvien pieaugošās klientu un uzņēmēju vajadzības, elektroapgādes infrastruktūrā jāiegulda jau šodien! Tas ir priekšnoteikums visas tautsaimniecības stiprināšanai.
Autors: Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs
