21.12.2020
Izmaiņas elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, padarot ērtāku un izdevīgāku elektroenerģijas ražošanu pašpatēriņam no atjaunīgajiem energoresursiem, straujš valstī uzstādīto mikroģeneratoru skaita pieaugums, vēja parku attīstība un spējš valstī reģistrēto elektromobiļu skaita kāpums, kā arī mērķtiecīga elektroauto uzlādes tīkla paplašināšana ir tikai dažas no 2020. gada tendencēm, kas diktē nepieciešamību transformēt energoapgādes sistēmu. Tieši elektrotīkla pārbūve atbilstoši nākotnes prasībām, lai spētu nodrošināt elektroenerģijas izkliedētu plūsmu un attiecīgi – kvalitatīvu un drošu elektroapgādi, – būs lielākais nozares izaicinājums 2021. gadā un turpmāk.
Enerģētikas nozare Eiropā, arī Latvijā, patlaban piedzīvo izmaiņas, jo neatjaunojamos un videi kaitīgos energoresursus arvien plašāk nomaina atjaunīgie un videi draudzīgie resursi, to pieprasa arī Eiropas Zaļā kursa principi. Izmaiņas tiešā veidā skar elektroapgādes sistēmu, kurai ir jāpakārtojas jaunajām tendencēm.
AS “Sadales tīkls” uz šo brīdi apkopotā statistika rāda, ka 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, par vairāk nekā pusi pieaugusi valstī uzstādīto mikroģeneratoru jauda. Mikroģenerācija jeb elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam (ar jaudu līdz 11,1 kW), izmantojot atjaunīgos energoresursus, šogad piedzīvojusi sprādzienveida izaugsmi. To veicinājis “zaļais” dzīvesveids, izmaiņas saules fotovoltu paneļu cenās, tiem kļūstot iedzīvotājiem daudz pieejamākiem, kā arī tiešā veidā to ietekmējuši šī gada aprīlī apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, vienkāršojot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanas kārtību. Ar šiem grozījumiem neto sistēmas lietotāji tika atbrīvoti no maksājumiem par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) mainīgo daļu par pašu saražotās elektroenerģijas apjomu, ko gada ietvaros viņi nodevuši tīklā un saņem no tīkla atpakaļ.
Visstraujākais saules paneļu apjoma pieaugums nākotnē tiek prognozēts Pierīgas novados, kur jau līdz šim plaši attīstījusies mikroģenerācija. Tas nozīmē, ka nākotnē būs nepieciešams investēt jaunas infrastruktūras attīstībā šajās teritorijās, izbūvējot tādas transformatoru stacijas un kabeļu līnijas, kas varēs nodrošināt elektroenerģijas divvirzienu plūsmas pietiekamā apjomā. Ja šī infrastruktūra netiks atbilstoši attīstīta, var rasties tīkla elementu pārslodze, sprieguma kvalitātes svārstības un elektroapgādes pārtraukumi gan saules paneļu lietotājiem, gan citiem patērētājiem.
Šogad strauji kāpis Latvijā reģistrēto elektromobiļu skaits – kopš 2020. gada sākuma tas ir palielinājies par 56 %, pašlaik pārsniedzot 1000 vienības[1]. Eksperti prognozē, ka nākamajā desmitgadē kopējais elektromobiļu skaits Latvijā varētu pārsniegt 30 000[2]. Attiecīgi pieaugs arī pieprasījums pēc jaunām uzlādes vietām, jo īpaši galvaspilsētā, pie daudzdzīvokļu namiem, un būs nepieciešams paplašināt uzlādes tīklu, izbūvējot virkni jaunu elektroenerģijas pieslēguma vietu un attiecīgi nodrošinot tam piemērotu elektroapgādes infrastruktūru.
“Nozares kopējā attīstība strauji palielina izkliedētu – divvirziena – elektroenerģijas plūsmu apmērus elektrotīklā, radot vajadzību strādāt pie tīkla pārbūves un nepieciešamo sistēmu ieviešanas gudrākai elektrotīkla vadīšanai, lai sadales sistēma šīs pieaugošās plūsmas varētu efektīvi pārvadīt tīklā. Jau pašlaik sastopamies ar situācijām, kad atsevišķos elektrotīkla posmos bez pārbūves nevaram nodrošināt izkliedētās ģenerācijas pieslēgumu. Tas nozīmē, ka bez tīkla pārbūves un visaptverošas sistēmas viedizācijas nevarēsim iet līdzi elektroenerģijas patērētāju paradumu maiņai, riskēsim ar elektroapgādes traucējumiem vai standartam neatbilstošu sprieguma kvalitāti,” skaidro AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
2020.gadā galvenokārt Covid-19 pandēmijas, ar to saistīto ierobežojumu ietekmē jūtami mainījās elektroenerģijas patēriņš – tas kritās visos lietotāju segmentos (rūpniecība, tirdzniecība, lauksaimniecība, kultūras objekti u.c.), izņemot mājsaimniecības. Mājsaimniecībās elektroenerģijas patēriņš šī gada deviņos mēnešos pieauga par 2,7 %, salīdzinot ar analogu periodu 2019. gadā. Tomēr nākotnē saskaņā ar enerģētikas ekspertu prognozēm elektroenerģijas patēriņš tikai palielināsies. Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāre Kadri Simsone prognozējusi, ka Zaļā kursa ietekmē elektrības īpatsvars kopējā enerģijas gala patēriņā varētu pieaugt no 23 % patlaban līdz aptuveni 30 % 2030. gadā un 50 % 2050. gadā[3].
Darbs pie elektrotīkla un digitālās infrastruktūras pielāgošanas jaunajām tendencēm, lai arī turpmāk klientiem varētu nodrošināt kvalitatīvu un netraucētu elektroapgādi, būs AS “Sadales tīkls” lielākais izaicinājums un prioritāte 2021. gadā. Tas prasīs visaptverošu elektrotīkla pārbūvi un attiecīgi – arī finanšu resursus. Pašlaik ir pieejami Eiropas Savienības finanšu instrumenti klimatneitrālai ekonomikai, zaļās pārejas sociālekonomisko izmaksu mazināšanai, ilgtspējīgai enerģētikai, un AS “Sadales tīkls” ieskatā būtu svarīgi tos ieguldīt elektroenerģijas sadales sistēmas transformācijā, jo kvalitatīva elektroapgāde ir kritiski svarīga kā iedzīvotājiem, tā uzņēmējiem.
[1]http://www.e-transports.org/index.php/statistika/33-elektro-transportlidzekli/279-par-2020-gada-3-ceturksni-registretajiem-elektrotransportlidzekliem
[2]https://latvenergo.lv/lv/jaunumi/preses-relizes/relize/latvenergo-latvija-10-gados-elektroautomobilu-skaits-sasniegs-36-000
[3]https://ec.europa.eu/commission/commissioners/2019-2024/simson/announcements/speech-commissioner-simson-smart-energy-europe-smarten-online-symposium_en