Elektrodrošības indekss: 57% Latvijas iedzīvotāju dzīves laikā ir guvuši elektriskās strāvas triecienu

Atbilstoši indeksa rezultātiem lielākā daļa respondentu (87%) uzskata, ka kopumā pārzina elektrodrošības principus. Vairums (40%) aptaujāto arī norādījuši, ka par traumu gūšanai potenciāli bīstamāko infrastruktūras elementu mājoklī uzskata elektrību. Tomēr dati atklāj, ka, neraugoties uz salīdzinoši augsto elektrodrošības zināšanu pašvērtējumu, Latvijas iedzīvotāji bieži pakļauj sevi elektrotraumu riskam – uz to norāda gan indeksa dati, kas apliecina, ka katrs otrais aptaujātais dzīves laikā ir guvis strāvas triecienu, gan arī reģistrēto elektrotraumu skaits, kas 2020. gadā bijis pēdējā desmitgadē lielākais. Pērn elektrotraumas guva 85 cilvēki, tostarp 24 bērni, un 10 elektrotraumas bija letālas.

“Elektrotraumas visbiežāk tiek gūtas sadzīviskās, dažkārt pat muļķīgās situācijās, kuras sabiedrība “uz papīra” apzinās kā elektronedrošas. Tādēļ nākas secināt, ka elektrotraumu uzticamākie sabiedrotie ir piesardzības trūkums un pārdrošība. 2020. gada elektrotraumu skaita pieaugumu saistām arī ar pandēmiju – cilvēki vairāk uzturējās mājās, biežāk lietoja elektroiekārtas, iespējams, izmantoja ierobežojumu laiku iepriekš atliktu remontdarbu veikšanai. Aicinu iedzīvotājus būt uzmanīgiem un piesardzīgiem, ik uz soļa piedomāt par elektrodrošību un īpaši parūpēties par elektrodrošu vidi arī saviem bērniem. Svarīgi jau no mazotnes stāstīt un atgādināt bērniem par elektrodrošību. Labs palīgs būs “Sadales tīkla” nesen uzņemtā mācību īsfilma, kas pieejama uzņēmuma sociālo tīklu kontos, un tīmekļa vietne www.arelektribuneriske.lv,” uzsver AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Nezina, kā pareizi rīkoties, ja gūta elektrotrauma

Kā atklāj Elektrodrošības indekss, iedzīvotāji bieži nav informēti par pareizu rīcību situācijā, ja ir gūta elektrotrauma: 16% aptaujāto savas zināšanas šajā jautājumā vērtējuši kā ļoti sliktas vai drīzāk sliktas, bet vairāk nekā trešdaļa (35 %) – kā viduvējas.

“Sadales tīkla” speciālisti atgādina, ka situācijā, ja kāds ir guvis elektrotraumu iekštelpās, vispirms nekavējoties jāpārtrauc elektrības padeve, atslēdzot drošības slēdžus, vai atvienojot bojāto elektroierīci no kontaktligzdas. Vienmēr jāatceras: neatslēdzot vai neatvienojot strāvas padevi un metoties glābt cietušo, traumu var gūt arī pats glābējs. Pēc tam, kad elektropadeve ir atslēgta, bez vilcināšanas ir jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), zvanot 113! Ja cietušais ir bez samaņas, pēc NMPD izsaukšanas, ja iespējams, jāsniedz pirmā palīdzība. Savukārt, ja elektrotrauma ir gūta ārtelpās, nekādā gadījumā nedrīkst tuvoties cietušajam, un nedrīkst pieļaut citu personu tuvošanos notikuma vietai. Nekavējoties ir jāzvana uz tālruni 112, ziņojot par notikumu operatīvajiem dienestiem. Tikai pēc operatīvo dienestu ierašanās var sniegt pirmo palīdzību cietušajam.

Elektrodrošības principu ignorēšana – arī ugunsgrēku cēlonis

Ikdienā neievērojot elektrodrošības principus, cilvēki riskē ne vien ar savu un līdzcilvēku dzīvību un veselību, bet arī ar sava īpašuma zaudēšanu. Kā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika, 2020. gadā apmēram piektdaļa ugunsgrēku Latvijā izcēlās bojātu elektroierīču vai nedrošas elektroinstalācijas dēļ. Pērn visā valstī dažādos objektos izcēlušies pavisam 6970 ugunsgrēki, no kuriem 1201 saistīts tieši ar elektroierīcēm un elektroinstalācijām (bojājumiem vai īssavienojumiem tajās). “Cilvēki nereti aizmirst, ka  ne elektroiekārtas, ne elektroinstalācijas nav mūžīgas un to stāvoklis ir regulāri jāpārbauda. Ja elektroiekārta ir savu laiku nokalpojusi vai bojāta, tai nav vietas īpašumā. Savukārt elektroinstalācijas izolācijas pārbaude īpašumā ir jāveic vismaz reizi 10 gados. Papildus šai prasībai jānodrošina arī kontaktsavienojumu kvalitātes pārbaude ar termogrāfu – šīs pārbaudes laikā var konstatēt kontaktsavienojuma drošību un kvalitāti, to, vai kontaktsavienojums netiek pārslogots (nekarst) un vai tas ir pareizi izbūvēts,” informē VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš.

Arī Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) norāda, ka, lai arī pastāv stingras prasības elektroinstalācijas uzturēšanai, ļoti bieži privātīpašumu iekšējie elektrotīkli ir atstāti novārtā. “Obligāta elektroinstalācijas pārbaude privātīpašumā, piemēram, privātmājā vai dzīvoklī, ir spēkā jau teju 50 gadu. Pārbaudot elektroinstalāciju, speciālisti – elektriķi sagatavo dokumentu, kurā norāda, vai elektroinstalācija ir droša ekspluatācijai. Ja konstatētas nepilnības, tiek norādīti veicamie darbi tās sakārtošanai. Lielākā daļa iedzīvotāju nemaz nav informēti par šo obligāto prasību, savukārt tie, kas zina,  nereti to neveic finansiālu vai citu iemeslu dēļ – bieži paļaujamies, ka nekas jau nenotiks un pārbaude var pagaidīt. Attiecīgi šobrīd dzīvojam situācijā, kad likums ir noteicis elektroinstalācijas pārbaudi kā obligātu, bet praksē tas bieži diemžēl netiek īstenots, attiecīgi, netiek novērsti ar to saistītie veselības, dzīvības un īpašuma apdraudējuma riski,” skaidro LAA pārstāvis, AAS BALTA risku vadības konsultants Jānis Vaivods.

Arī Elektrodrošības indekss apstiprina, ka lielākā daļa aptaujāto iedzīvotāju (51%) nav informēti par prasību vismaz reizi 10 gados veikt īpašuma iekšējā elektrotīkla pārbaudi, piesaistot sertificētu elektriķi. Katrs 13. aptaujātais (8%) arī nezina, ka elektroinstalācijas bojājumi var būt neredzami (piemēram, sakarsuši vai sakusuši vadi zem apmetuma) un radīt aizdegšanos.

Par pētījumu: AS “Sadales tīkls” Elektrodrošības indekss ataino Latvijas iedzīvotāju zināšanas un uzvedību elektrodrošības jomā. Pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, 2020. gada nogalē tiešsaistē aptaujājot 1005 dažāda dzimuma iedzīvotājus visā Latvijā vecumā no 18 līdz 75 gadiem.