30.11.2020
Turpinot īstenot plānotos elektrotīkla uzturēšanas un investīciju projektus un pilnveidojot elektrotīkla tehnoloģiskos risinājumus, AS “Sadales tīkls” šī gada deviņos mēnešos izdevies samazināt elektrotīkla bojājumu skaitu par 904 gadījumiem jeb 6 %, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Uzņēmuma nākotnes prioritāte ir sagatavot elektrotīklu izkliedētās ģenerācijas, tostarp saules un vēja enerģijas ražošanas straujam pieaugumam, kas izvirza jaunas prasības arī infrastruktūras attīstībai.
Šī gada deviņos mēnešos ir atjaunots elektrotīkls vairāk nekā 1100 kilometru garumā, rekonstruētas vairāk nekā 380 transformatoru apakšstacijas, kā arī pabeigta apakšstacijas Valka 20 kilovoltu (kV) sadalnes pārbūve. Lai mazinātu elektroapgādes traucējumus dabas apstākļu ietekmē, šogad, no janvāra līdz septembrim ieskaitot, vairāk nekā 3000 kilometru apjomā veikta arī elektrolīniju trašu attīrīšana no krūmiem un potenciāli apdraudošo koku izzāģēšana aizsargjoslā. Tas ļāvis samazināt kopējo elektrotīkla bojājumu skaitu par 904 gadījumiem jeb 6 % (neskaitot masveida bojājumus dabas stihiju dēļ), salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu.
Līdz ar elektrotīkla bojājumu skaita samazinājumu kļuvis īsāks arī vidējais plānotais un neplāna elektroenerģijas piegādes pārtraukuma ilgums. Neskatoties uz pieaugošo dabas stihiju ietekmi, tas sarucis par 4,2 %, salīdzinot ar 2019. gada deviņiem mēnešiem. Neskaitot masveida bojājumus, elektroapgādes pārtraukuma vidējā ilguma samazinājums ir vēl būtiskāks – 13 % jeb no 166 uz 144 minūtēm.
“Mūsu atbildībā ir nodrošināt klientiem drošu un kvalitatīvu elektroapgādi, uzturot elektrotīklu teju 93 000 kilometru garumā. Šobrīd un tuvākajos gados arvien lielāks izaicinājums vienlaikus ar tīkla atjaunošanu un uzturēšanu būs to attīstīt atbilstoši jaunākajām nozares tendencēm. Efektīvi pārvaldīt pieaugošos, bet vienlaikus neprognozējamos un no laikapstākļiem atkarīgos izkliedēti ražotās elektrības apjomus, to plūsmas tīklā ir milzīgs izaicinājums elektrības sadales infrastruktūrai. Nepieciešamās digitālās infrastruktūras attīstīšana, datu kontrole, vieda pārvaldība un tirgus dalībnieku iesaistīšana ir “Sadales tīkla” attīstības prioritāte. Bez atbilstošām investīcijām šajā jomā mums būs grūti sasniegt Eiropas klimatneitralitātes mērķus,” nākotnes perspektīvu iezīmē Sandis Jansons, AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs.
Eiropas Savienības enerģētikas komisāre Kadri Simsone ir norādījusi, ka enerģētikas nozare rada 75 % siltumnīcas gāzu emisiju. Virzoties uz Eiropas klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, būs jāveicina elektrības ražošana no atjaunīgajiem resursiem. Sagaidāms, ka nozīmīgi pieaugs pieprasījums pēc elektroenerģijas, – attiecīgi elektrības īpatsvars kopējā enerģijas gala patēriņā varētu pieaugt no 23 % šobrīd līdz aptuveni 30 % 2030. gadā un 50 % 2050. gadā.[2]
Pateicoties elektroenerģijas tirgus attīstībai, pēdējos gados lielos elektroenerģijas ražotājus Latvijā papildina daudzi mazi, decentralizēti ražošanas avoti, pieaug mikroģenerācija jeb elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam no atjaunīgajiem resursiem. Atbilstoši Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķiem sagaidāms, ka arī nākotnē šī tendence tikai pieaugs, radot nepieciešamību pēc elektrotīkla, kas spēs droši un efektīvi nodrošināt izkliedētas elektroenerģijas plūsmas. Šobrīd, investējot Eiropas ekonomikas atveseļošanas fonda līdzekļus Covid-19 izraisīto seko pārvarēšanai elektrotīkla attīstībā, tas ilgtermiņā sniegtu pozitīvu ietekmi gan uz nacionālo klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, gan valsts ekonomisko attīstību kopumā.
[2] https://ec.europa.eu/commission/commissioners/2019-2024/simson/announcements/speech-commissioner-simson-smart-energy-europe-smarten-online-symposium_en