22.04.2021
Bez elektrības ikdiena nav iedomājama – tā ir mūsu sabiedrotais kā darba un mācību gaitās, tā arī atpūtas brīžos. Iespējams, tādēļ, ka šis elements ir tik pierasts, ikdienā mēdzam būt pārdroši un neuzmanīgi elektroietaišu tuvumā, kas var rezultēties elektrotraumās. Šī gada pirmajos trīs mēnešos iedzīvotāji privātīpašumos guvuši kopumā astoņas elektrotraumas, tostarp divos gadījumos cieta bērni. Diviem pieaugušajiem gūtās traumas diemžēl arī laupīja dzīvību. To, ka tieši neuzmanība un dažkārt arī pārdrošība ir biežākie elektrotraumu cēloņi, rāda gan AS "Sadales tīkls" Elektrodrošības indekss , gan arī uzņēmuma apkopotie traumu gadījumi. Ar kādu rīcību visbiežāk grēkojam?
#1 Elektroierīču pašrocīga labošana, neatvienojot sprieguma padevi
Izklausās muļķīgi, vai ne? Tomēr tas nav joks, šādas situācijas ikdienā patiešām notiek, turklāt visbiežāk šādi mēdz rīkoties vīrieši. Pērn Latvijā kāds 54 gadus vecs vīrietis guva letālu elektrotraumu, pie neatslēgta sprieguma veicot bojāta ūdenssūkņa vada remontu, vēl kāds 34 gadus vecs vīrietis mira no elektrotraumas, kas gūta, pie neatslēgtas elektrības padeves veicot remontdarbus mājas iekštelpās. Arī Elektrodrošības indekss rāda, ka starp vīriešiem, kas pēdējā gada laikā pašrocīgi labojuši elektroiekārtas, 14% to darījuši, neatvienojot iekārtas no elektrotīkla vai pie neatslēgta sprieguma. Atceries – bojātu elektroierīču remontu vislabāk ir uzticēt sertificētam elektrospeciālistam, nevis veikt pašam! Savukārt, par to labošanu pie neatslēgta sprieguma padeves nevar būt ne runas – tā ir tieša sevis un mājinieku pakļaušana smagas elektrotraumas riskam! Nekad nerīkojies šādi pats un nepieļauj, ka to dara citi ģimenes locekļi!
#2 Bojātu elektroierīču izmantošana
Lēmums paturēt un lietot bojātu elektroierīci nav ietaupījumu vērts – veselība un dzīvība ir dārgāka! Atceries: elektroiekārtas, kas mazliet “sit pa pirkstiem” vai ir ar acīmredzamiem defektiem – piemēram, bojātu vada izolāciju vai citām detaļām – ir savu laiku nokalpojušas un tām nav vietas mājoklī! Neaizmirsti, ka šādai bojātai iekārtai var piekļūt un traumu gūt arī bērns. Kā rāda “Sadales tīkla” Elektrodrošības indekss, visbiežāk ar bojātu elektroiekārtu izmantošanu grēko sievietes. Tas redzams arī elektrotraumu statistikā – aizvadītajā gadā kāda 30 gadus veca sieviete guvusi elektrotraumu vannas istabā, pieskaroties bojātam dvieļu žāvētājam, bet kāda kundze 40 gadu vecumā guva traumu, pieskaroties bojātiem elektriskā sildītāja vadiem. Atbilstoši Elektrodrošības indeksa datiem pavisam 6% aptaujāto jeb aptuveni katrs 17. Latvijas iedzīvotājs atzina, ka viņam mājās glabājas bojātas elektroiekārtas. Ja esi to skaitā, neizaicini likteni un labāk jau šodien no šīm elektroiekārtām atbrīvojies!
#3 Neuzmanība elektroiekārtu vai elektrības infrastruktūras tuvumā
Ar elektrību ikdienā tik cieši sadzīvojam, ka nereti aizmirstam: tā ir ne vien jaudīga, bet arī draudīga. Tas rezultējas elektrobīstamās situācijās: šad tad elektroiekārtu atvienojam no strāvas, raujot aiz vada, pie elektrotīkla pieslēgtas iekārtas atstājam šķidruma tuvumā – visbiežāk vannas istabā vai virtuvē. Pārdomā elektroiekārtu novietojumu – tā, lai tās ir pietiekami tālu no šķidrumiem un karstuma avotiem, nerauj iekārtas ārā no rozetes aiz vada, nepārslogo elektrotīklu, pārāk daudz un jaudīgas iekārtas saslēdzot vienā pagarinātāja blokā. Bīstami ir arī ilgstoši atstāt elektrotīklam pieslēgtus dažādu ierīču lādētājus! Pārdomā, vai šajās situācijās neatpazini sevi!
#4 Elektronedroša vide bērniem
Elektrodrošības indekss rāda: trešdaļa vecāku ir atzinuši, ka mājoklī nav parūpējušies par bērnam elektrodrošu vidi, proti, nav pārliecināti, ka mājās nebūtu pieejami neizolēti vadi, nav ierīkojuši bērnu drošas rozetes (piemēram, ieviesuši drošības stiprinājumus rozetēm) vai nav vienmēr piedomājuši, lai atvasei patvaļīgi nebūtu pieejamas elektroierīces. Svarīgi atcerēties: bērni, īpaši līdz piecu gadu vecumam, nevar paši sevi pasargāt no elektrotraumas, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai vecāki rūpētos par elektrodrošu vidi mājās. Tieši darbības ar rozetēm ir biežākais elektrotraumu cēlonis bērniem līdz piecu g.v. Savukārt ar skolas vecuma bērniem svarīgi regulāri pārrunāt elektrodrošības principus – tam labs palīgs būs “Sadales tīkla” sagatavotā mācību īsfilma. Diemžēl jaunieši mēdz būt pārdroši: pērn kāds pusaudzis traģiski gāja bojā, mēģinot piekļūt elektroinfrastruktūrai svešā īpašumā – visticamāk, viņa mērķis bija uzņemt foto bīstamā teritorijā.
#5 Novārtā atstāts mājokļa iekšējais elektrotīkls
Kad pēdējoreiz pārbaudīji iekšējo elektrotīklu jeb elektroinstalāciju savā īpašumā? Vai zini, ka atbilstoši Ugunsdrošības noteikumiem ikvienam ir pienākums, piesaistot sertificētu elektrospeciālistu, to pārbaudīt vismaz reizi 10 gados? “Sadales tīkla” Elektrodrošības indekss rāda, ka vairums iedzīvotāju par šādu prasību nav informēti. Tomēr bojāta elektroinstalācija ir biežs īssavienojumu un ugunsgrēku cēlonis, tā rada arī traumu riskus. Par bojātu elektroinstalāciju var liecināt pēkšņs un neizskaidrojams elektrības patēriņa pieaugums (strāvas noplūde), kā arī bieža elektrības drošības slēdžu (“korķu”) atslēgšanās. Pievērs uzmanību arī rozetēm – vai tās droši turas sienā, vai nav vaļīgas. Un, ja neatceries, kad pēdējoreiz talkā saukts sertificēts elektriķis, lai mājoklī pārbaudītu elektroinstalāciju – tagad ir laiks rīkoties!
Par “Sadales tīkla” Elektrodrošības indeksu: tas ataino Latvijas iedzīvotāju zināšanas un uzvedību elektrodrošības jomā. Pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, 2020. gada nogalē tiešsaistē aptaujājot 1005 dažāda dzimuma iedzīvotājus visā Latvijā vecumā no 18 līdz 75 gadiem.