29.10.2025
Kam jāatrodas elektrības sadales skapī? Cik ierīču ir droši pievienot vienam elektriskajam pagarinātājam? Un par ko liecina sīcoša skaņa, ieslēdzot kādu elektroierīci? AS "Sadales tīkls" elektrodrošības kampaņas "Par drošu kontaktu!" ietvaros radio un TV personība Magnuss Eriņš kopā ar sertificētu elektrospeciālistu Jāni apciemo sabiedrībā zināmus cilvēkus, lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem un pārbaudītu, cik drošs ir elektrotīkls viņu mājokļos.
Baibai Sipeniecei-Gavarei – virtuves "cehs" skapī
TV un radio personība Baiba Sipeniece-Gavare pirms kāda laika piedzīvojusi pamatīgu izbīli – viņas mājā iespēris zibens, "izsitot no ierindas" vairākas ierīces. Kopš tā laika mājā šur tur redzami vadu mudžekļi un pagarinātāju rituļi, kas "aizķērušies" no elektrotīkla atjaunošanas darbiem.
Elektrospeciālists Jānis uzsver – jaudīga ierīce jāpieslēdz atsevišķai sienas kontaktligzdai. Jāņem vērā, ka standarta pagarinātājs, kādu var nopirkt katrā lielveikalā, ir paredzēts slodzei līdz 10 ampēriem – tie ir apmēram 2,5 kilovati jeb viena elektriskā tējkanna darbībā. Tādējādi, pagarinātājam ir droši pievienot vairākas mazjaudīgas iekārtas, kā televizors, mūzikas atskaņotājs, apgaismes ķermenis. Savukārt Baibas virtuves "cehs" – skapis ar vairākām iebūvētām kontaktligzdām tik jaudīgai virtuves tehnikai kā blenderis, virtuves kombains un tamlīdzīgi, – gan piesaista Jāņa un Magnusa uzmanību kā nedrošs un potenciāli bīstams risinājums. Veicis elektriskos mērījumus, elektriķis piekodina lietot tikai vienu kontaktligzdu vienlaikus.
Uz Baibas jautājumu, kā zināt, ka kaut kur elektrotīklā ir problēma, viņš norāda: jārīkojas, ja elektrību var dzirdēt (sīcoša skaņa), saost (piemēram, degušas plastmasas smaka) vai redzēt (dzirksteles, gaismas raustīšanās). Signāls, ka kaut kas nav kārtībā, ir arī bieža automātslēdžu ("korķu") atslēgšanās.
Egita Bairamova iztiek bez pagarinātājiem
Satura veidotāja, remonta entuziaste Egita Bairamova aicina Jāni un Magnusu pie sava sadales skapja dzīvokļa priekštelpā un atzīst, ka viņai nav ne jausmas, kādi slēdži tajā atrodas un uz ko katrs no tiem attiecas. Speciālists iesaka pie katra drošinātāja norādīt, par kuru telpu (vai telpu kopumu) tas "atbildīgs", lai avārijas situācijā zinātu, kā atslēgt elektrības padevi konkrētajā telpā.
Toties Egitas dzīvoklī ir kāds liels pluss – nav elektrisko pagarinātāju! Magnuss ar Jāni skaidro – katra sienas kontaktligzda ir paredzēta vienai jaudīgai ierīcei. Iespraužot tajā pagarinātāju, kurā saslēgtas vēl trīs jaudīgas ierīces, riskējam krietni pārslogot elektrotīklu.
Egita arī saņēma ieteikumu pievērst uzmanību putekļiem, kas sakrājušies kontaktligzdās. Tās noteikti jāiztīra, vienīgi jāņem vērā, ka visdrošāk to uzticēt izdarīt speciālistam.
Niklāva Mičuļa uzmanību piesaista viedās kontaktligzdas
Digitālā satura veidotāja Niklāva Mičuļa mājoklī elektrības sadales kaste atrodas pie griestiem priekštelpā, un tai var piekļūt, tikai pakāpjoties uz saliekamajām kāpnēm. Kastē ir rūpīgi sarakstītas norādes, uz kuru telpu katrs slēdzis attiecas, taču tās atrašanās vieta var būt šķērslis ātrai piekļūšanai avārijas situācijā.
Tā kā Niklāvam ir daudz dažādu ierīču, kas nemitīgi jāuzlādē, viņš mājoklī iekārtojis "uzlādes vietu". Cilvēkiem, kuri vēlas, lai visa lādētāju saimniecība atrastos vienuviet, un negrib katru reizi tos atvienot vai pievienot, elektrospeciālists iesaka izvēlēties kontaktligzdas, kas darbināmas ar slēdzi vai mobilo lietotni. Pēc uzlādes kontaktligzda noteikti jāizslēdz, jo ilgstoši atstāt funkcionējošai rozetei pieslēgtus lādētājus nav droši! Attālināta viedo kontaktligzdu vadība ir risinājums, kuru izvēlas arvien vairāk cilvēku. Lai arī pārbaude ar termokameru Niklāva uzlādes stacijā problēmas neatklāj, tomēr jārēķinās, ka šādi risinājumi var palielināt elektrības patēriņu, tāpēc Niklāvs saausās, izdzirdējis par viedajām kontaktligzdām un apsver to kā ērtu, potenciāli ieviešamu risinājumu.
Krietni lielāka problēma izrādās tā, ka daļā Niklāva mājokļa kontaktligzdu nav zemējuma. Tas ir papildu drošības elements, kam obligāti būtu jābūt rozetēs, kurām paredzēts pieslēgt elektroierīces ar metāla korpusu, piemēram, virtuves sadzīves tehniku, elektriskos ūdens sildītājus un tamlīdzīgi. Zemējuma neesamība arī palielina ugunsgrēka izcelšanās risku. Tāpēc eksperts mājokļa saimniekam iesaka apdomāt elektroinstalācijas nomaiņu konkrētajās vietās.
Par elektrodrošību mājoklī ir atbildīgs katra mājokļa īpašnieks pats, un Niklāvs atzīst – viņš pirmo reizi mūžā priecājas saņemt protokolu, kas sagatavots pēc mājokļa elektroinstalācijas pārbaudes. Elektrotīkla pārbaudi drīkst veikt tikai atbilstošas kvalifikācijas elektrospeciālists, kurš pēc tam sagatavo dokumentāciju par tās rezultātiem. Uzticama speciālista kontaktinformāciju var lūgt nama apsaimniekotājam vai meklēt pašvaldības resursos, dažkārt elektriķa pakalpojumi ir ietverti mājokļa apdrošināšanas līgumā.
Lai veicinātu drošus paradumus un mudinātu iedzīvotājus pārbaudīt elektrotīklu savos mājokļos, AS "Sadales tīkls" šoruden organizē elektrodrošības kampaņu "Par drošu kontaktu" un atgādina – katrai mājsaimniecībai ne retāk kā reizi 10 gados jāveic elektrotīkla pārbaude. Video epizodes, kurās Magnuss Eriņš kopā ar elektrospeciālistu Jāni pārbauda sabiedrībā zināmu cilvēku mājokļu elektrotīklu, sniedzot ieskatu pārbaudes procesā, skatāmas vietnē pardrosukontaktu.lv. Tajā pieejama arī praktiska informācija par signāliem, kas var liecināt par problēmām elektrotīklā, un citi noderīgi materiāli.