Piecas olas, trīs jaunputni, 142 dienas: video atskats uz balto stārķu ligzdošanas sezonu

Tiešraidē redzamā balto stārķu ligzda, kas uzvīta uz AS "Sadales tīkls" elektrolīnijas balsta Tukuma novadā, un kurā šogad saimniekoja stārķu pāris Mamma un Tio, jau kādu laiku manāma tukša – svēteļi ir devušies pārziemot uz siltajām zemēm. Kopumā ligzdā stārķu ģimene šogad pavadīja 142 dienas, kuru gaitā dabas draugi varēja vērot izaugam trīs staltus jaunputnus.

Viens no svēteļiem ligzdā pirmoreiz ieradās 25. martā – visticamāk, tā bija mātīte Mamma, kas šai ligzdā apmetās arī pērn. Stārķu pāris ligzdā izveidojās marta beigās, un tēviņam tiešraides skatītāji deva vārdu Tio.

Pēc veiksmīgas pārošanās aprīlī ligzdā izdētas piecas olas. Šajā periodā skatītāji varēja vērot aizkustinošus ligzdas iekārtošanas skatus. Vecāki uz maiņām cītīgi perēja olas, un 15. maijā šķīlās pirmais cālis. Nedēļās laikā šķīlās arī pārējās četras olas.

Līdzīgi kā citus gadus, arī šogad ligzdā bija novērojami dabiskās atlases procesi. Maija izskaņā vecāki atbrīvojās no diviem mazākajiem un vārgākajiem cāļiem – tas ir dabisks process, ko ornitologi dēvē par perējuma redukciju. Tas parasti notiek situācijā, kad vecāki nespēj nodrošināt pietiekami daudz barības visam perējumam, tādējādi vājākie mazuļi tiek upurēti, nodrošinot atlikušajiem lielākas izdzīvošanas iespējas.

Trīs spēcīgākos mazuļus vecāki baroja pat līdz 17 reizēm dienā. Strauji augot, putni drīz vien apjomos sāka līdzināties vecākiem, tie dūšīgi vingrināja spārnus un trenēja palēcienus, gatavojoties pirmajam lidojumam. Jūlija beigās jaunie stārķi pirmoreiz pameta ligzdu, taču atgriezās un kādu laiku vēl bija manāmi ligzdas tuvumā. Latvijas lietainā vasara jaunos putnus nelutināja – skats uz salijušajiem stārķiem brīžiem bija pavisam žēlīgs. Pēdējoreiz trīs jaunputni ligzdā tika manīti 4. augustā. Tuvāk augusta vidum ligzdu atstāja arī vecie putni Mamma un Tio.


Svēteļu dabiskā ligzdošanas vieta ir koki, kuru zari vai nolūzušu stumbru galotnes spēj noturēt ligzdas smagumu (tās svars var būt pat vairāk nekā 500 kilogrami). Ņemot vērā to, ka kokus ar ligzdas būvēšanai piemērotu zarojumu atrast nav tik viegli, baltie stārķi izvēlas "Sadales tīkla" elektrības stabus kā cilvēka veidotu un sev piemērotu alternatīvu dzīves vietu. Pašlaik uz elektroapgādes balstiem ligzdo vairums balto stārķu populācijas Latvijā.

Lai padarītu ligzdošanu drošāku gan putniem, gan apkārtējiem iedzīvotājiem, gan arī mazinātu elektroapgādes pārtraukumu riskus, "Sadales tīkls" zemsprieguma elektrotīklā, kur drošības apsvērumi pieļauj, uzstāda metāla ligzdu pamatnes. Savukārt, konstatējot bīstamas situācijas, ligzdas drošības apsvērumu dēļ no balstiem var tikt noņemtas. Tas tiek darīts ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju un lielākoties – ārpus stārķu ligzdošanas sezonas.

Ja ir radusies vēlme un iespēja izmitināt stārķus savā īpašumā, ieteikumus mākslīgas ligzdas pamatnes izveidei var smelties brošūrā "Balto stārķu ligzdu pamatnes", kas pieejama Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) mājaslapā www.lob.lv. Savukārt par balstu vai jau gatavu metāla pamatņu iegādi un izvietošanu iedzīvotāji var interesēties pie vietējiem elektromontāžas uzņēmumiem.

Tiešraidi no baltā stārķa ligzdas jau piekto gadu nodrošina Latvijas Dabas fonds (LDF) sadarbībā ar "Sadales tīklu", tā skatāma "Sadales tīkla" mājaslapā un LDF YouTube kanālā, kā arī portālā Dabasdati.lv un LDF mājaslapā (Tiešraižu sadaļā). LDF dabas norišu tiešraides internetā nodrošina jau vairāk nekā 10 gadus, taču šī ir pirmā kamera, kuras tehniskā sistēma ir uzstādīta aktīvā gaisvadu elektrolīnijas balstā. Pēdējā desmitgadē putnu vērošana tiešraidē ir guvusi plašu popularitāti visā pasaulē, arī šai balto stārķu tiešraidei seko līdzi interesenti ne vien no Latvijas, bet arī citām valstīm.