19.01.2026
2025. gadā Latvijā reģistrētas 35 sadzīvē gūtas elektrotraumas, kas ir par 30 % mazāk nekā gadu iepriekš, kad tika fiksētas 50 elektrotraumas, rāda AS "Sadales tīkls" apkopotā statistika. Elektrotraumu upuru vidū pērn bija 12 bērni un 23 pieaugušie. Jaunākais elektriskās strāvas triecienu guvušais bērns bija nepilnu pusotru gadu vecs, savukārt viena no 23 pieaugušo elektrotraumām bija ar letālām sekām.
Jāņem vērā, ka šīs ir reģistrētās elektrotraumas – tādas, par kurām izsaukumu saņēma Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Salīdzinājumā ar gadu iepriekš pērn bērnu gūto elektrotraumu skaits nedaudz samazinājies – ja 2024. gadā tika reģistrēti 14 gadījumi, tad pērn 12. Būtiskāks kritums (36 %) novērojams pieaugušo elektrotraumu skaitā – aizvadītajā gadā fiksētas 23 iepretim 36 gadu iepriekš. Pērn mazinājies arī letālo elektrotraumu skaits – reģistrēta viena iepretim trim 2024. gadā (visas pieaugušajiem).
"Prieks redzēt samazinājumu elektrotraumu skaitā – tas ļauj cerēt, ka nerimstošais darbs sabiedrības izglītošanā par elektrodrošību un arī normatīvo aktu izmaiņu virzīšanā par obligātiem strāvas noplūdes automātslēdžiem jaunās ēkās vai veicot esošās elektroinstalācijas nomaiņu – nes rezultātu! Tomēr darbs vēl ir darāms, jo negadījumi joprojām notiek, un diemžēl nereti paviršas pieaugušo attieksmes rezultātā cieš bērni. Tāpēc noteikti turpināsim elektrodrošības aktivitātes, atgādinot, ka, lai arī ikdienas ērtības nav iedomājamas bez elektrības, tā, neapdomīgi lietota, var kļūt arī nāvējoša. Kārtīgi nenostiprināta rozete vai vads ar bojātu izolāciju daļai sabiedrības arvien šķiet nenozīmīgs sīkums, tomēr, kā rāda notikušo elektrotraumu apstākļi, šis "sīkums" liktenīgā mirklī var radīt nopietnu veselības apdraudējumu vai pat izdzēst kāda dzīvību," pauž "Sadales tīkla" izpilddirektors Sandis Jansons.
Bērnu elektrotraumu apstākļi: nedrošas rozetes, neizolēti vai mājdzīvnieku sagrauzti vadi
Puse no pērn elektrotraumas guvušajiem bērniem bija vecumā līdz pieciem gadiem, otra puse – pusaudži. Mazo bērnu elektrotraumas joprojām visbiežāk saistītas ar brīvi pieejamām rozetēm – mēģinājumiem iebāzt kontaktligzdā matadatas vai citus nelielus priekšmetus vai pirkstus, pieskaršanos atsegtām strāvvadošajām daļām (piemēram, mājokļa remonta laikā), savukārt pusaudži elektriskās strāvas triecienu nereti guvuši no bojātiem vai neizolētiem vadiem. Piemēram, kāda pusaudze guva elektrotraumu, jo pieskārās kailiem elektrības vadiem šķūnī, kāds pusaudzis elektriskās strāvas triecienu saņēma no bojātas eglītes lampiņu virtenes, bet vēl kāds cits pusaudzis cieta, mājās pieskaroties mājdzīvnieka sagrauztiem vadiem. Pēc negadījuma jaunieti bija nepieciešams hospitalizēt.
Mazi bērni elektrotraumas nereti gūst pasaules izzināšanas procesā, kad viņu uzmanību piesaista gan rozetes, gan elektroierīces un vadi, tādēļ vecākiem ir jāparūpējas par drošu vidi mājoklī, jo īpaši – nosegtām, drošām rozetēm. Arī bojāti, neizolēti vadi ir bīstami, tāpat bērniem pieejamā vietā nekad nevajadzētu atstāt spriegumam pieslēgtas elektroierīces.
Sievietei – letāla elektrotrauma no bojāta apgaismes ķermeņa
Pērn Latvijā ir fiksēta viena letāla elektrotrauma, ko guva sieviete saskarsmē ar, visticamāk, bojātu apgaismes ķermeni. Saņemtais elektriskās strāvas trieciens bija tik spēcīgs, ka cilvēks gāja bojā.
Citi pieaugušo gūto elektrotraumu cēloņi, līdzīgi kā citus gadus, saistīti gan ar bojātu elektroierīču izmantošanu, gan neuzmanību vai neapdomību, piemēram, veicot no sprieguma neatslēgtu iekārtu remontdarbus. Pērn elektriskās strāvas triecienu saņēma kāds vīrietis brīdī, kad pašrocīgi laboja rozetei pieslēgtu virtuves elektrotehniku. Vēl kāds pieaugušais elektrotraumu guva, jo mājoklī veica kontaktligzdas nomaiņu, pirms tam neatslēdzot elektrības padevi īpašumam. Šādos apstākļos gūtas elektrotraumas var būt īpaši bīstamas, tāpēc, pirms veikt jebkādus darbus, kuru laikā pastāv iespējamība aizskart mājokļa elektroinstalāciju, ir jāpārtrauc elektrības padeve, atslēdzot attiecīgos elektrības drošības slēdžus jeb "korķus". Savukārt, veicot elektroierīces remontdarbus, tīrīšanu vai tamlīdzīgi, tā vispirms jāatvieno no strāvas avota, un visdrošāk šāda rakstura darbus ir uzticēt elektrospeciālistam.
Lai mājoklis būtu pavisam drošs ikvienam iemītniekam, jāpievērš uzmanība mājokļa elektroinstalācijas tehniskajam stāvoklim. Saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem katram mājokļa īpašniekam elektroinstalācijas pārbaude ir jāorganizē vismaz reizi 10 gados, piesaistot kvalificētu elektrospeciālistu. Papildu drošībai īpašumā ir būtiski ieviest arī strāvas noplūdes automātslēdžus – arī šo iespēju rekomendējams izrunāt ar elektriķi.
Lai uzlabotu sabiedrības zināšanas elektrodrošības jautājumos, "Sadales tīkls" ikgadēji īsteno informatīvas elektrodrošības kampaņas. Uzņēmumā izveidota arī Elektrodrošības vēstnešu kustība – darbinieki ar elektrodrošības lekcijām brīvprātīgi dodas uz izglītības iestādēm visā Latvijā. Vērtīgs resurss bērnu un jauniešu izglītošanai elektrodrošībā ir vietne arelektribuneriske.lv, kurā atrodami izglītojoši materiāli dažādiem vecumiem.