30.05.2019
Par AS "Sadales tīkls" īstenotās efektivitātes paaugstināšanas programmas jau redzamajiem rezultātiem un nākotnes attīstības plāniem.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro nesen paziņoja, ka rosina AS ““, AS “” (ST) un AS “” meklēt iespējas izdevumu samazināšanai un attiecīgi arī tarifu mazināšanai. Vai saredzat šādu iespēju?
Iepriekšējos gados īstenota virkne efektivizācijas projektu, ieviestas nozīmīgas digitālās tehnoloģijas un risinājumi un , kas ļauj būtiski samazināt darbības izmaksas. Tāpat pārdomātas investīcijas modernizācijā ļāva būtiski samazināt apgādes pārtraukumu skaitu un biežumu, samazinās bojājumu skaits. Pateicoties tieši 2017. gadā uzsāktajai ST efektivitātes paaugstināšanas programmai, patlaban jau esam likvidējuši vairāk nekā 20 reģionālās bāzes un mums tādu ir mazāk nekā 30, tāpat ir pārskatīti visi uzņēmuma procesi, būtiski samazināts struktūrvienību skaits. Protams, tas attiecīgi arī ļāvis samazināt uzņēmumā strādājošo skaitu par teju 500 darbiniekiem. Šo aktivitāšu rezultātā mums jau ir iespēja skatīt dažādus variantus, kā mazināt ST pakalpojumu tarifus. Pašreizējā metodika gan to neparedz, taču aktīvi sadarbojamies ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un Ekonomikas ministriju, lai rastu risinājumus šā mērķa īstenošanai, lai izmaiņas negatīvi neietekmētu klientu . Vienlaikus ir jāatceras, ka arī šodien ir vērojama inflācija, būvniecības izmaksu palielināšanās, darba algu pieaugums 5-8% apjomā ik gadu. Arī šīs izmaksas būtiski ietekmē mūsu iespējas.
Nepārtraukti domājam par iespējām, kā samazināt izmaksas un pakalpojumu tarifus, un šāds ministra uzdevums vēlreiz pārskatīt savas iespējas un plānus ir viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem. Manuprāt, ministra uzdevums ir pozitīvi vērtējams, jo tā mērķis ir veicināt ekonomikas attīstību, ko var sekmēt stabila un attīstīta sistēma, kas izpaustos ne tikai kā drošuma un kvalitātes rādītāji, bet arī izmaksu ziņā.
Kā šie ministra uzstādījumi ietekmē ST nākotnes attīstības plānus kopumā?
Tarifa samazinājumu vērtējam efektivitātes paaugstināšanas kontekstā, kas, protams, nedrīkst negatīvi ietekmēt ST pakalpojumu kvalitāti un drošību. Katru gadu monitorējam gan klientu apmierinātību ar pakalpojumu kvalitāti, gan arī pakalpojumu atbilstību drošības un kvalitātes standartiem. Ja runājam par klientu apmierinātību, tad īpaši ražošanas nozarē strādājošajiem uzņēmējiem nepārtraukta un kvalitatīva ir pat būtiskāka nekā tarifu apmērs, jo pat dažu sekunžu pārtraukums lielam ražotājam var radīt būtiskus zaudējumus, ņemot vērā, ka ražošanā aizvien vairāk tiek izmantotas digitālās un jutīgas tehnoloģijas, kam ir būtiska nepārtraukta . Tāpēc viens no galvenajiem kritērijiem gan šodien, gan nākotnē ir nodrošināt pakalpojuma kvalitāti maksimāli augstā līmenī. Savukārt otrs būtisks mūsu attīstības virziens ir sistēmas digitalizācija, kas jāturpina un kas ir viens no pamata faktoriem tālākai ST efektivitātes paaugstināšanai un izmaksu samazināšanai. Piemēram, viens no nozīmīgiem projektiem ir ieviešana pilnīgi visiem klientiem, ko pabeigsim 2022. gadā – tas arī ļaus turpināt izmaksu optimizāciju. Taču līdztekus tam mūsu ikdienas procesos ieviešam virkni citu digitālo rīku. Piemēram, lai samazinātu piegādes pārtraukumu ilgumu un atslogotu dispečeru darbu, vidējā sprieguma turpinām ieviest automātisko bojājumu vietas lokalizācijas sistēmu FLIR. Tas ir jau mākslīgais intelekts, kas konstatētu bojājumu gadījumos uzreiz piedāvā gatavu problēmas risinājumu – kuras līnijas šajā brīdī būtu atslēdzamas, kādi pārslēgumi nepieciešami, lai novērstu pārtraukumu. FLIR šo procesu nodrošina automātiski, un vairs nav nepieciešams cilvēka darbs. Tāpat turpinām operatīvo darbību vadības, kontroles un analīzes uzlabošanu. Vienkāršā valodā tas nozīmē – montieris darba uzdevumu saņem savā mobilajā telefonā vai planšetdatorā un pēc uzdevuma paveikšanas sistēmā izdara attiecīgu atzīmi. Savukārt tālāk sistēmā ir redzams, cik ilgs laiks konkrētā darba paveikšanai patērēts, kādi un cik speciālistu to veikuši. Tālāk šie dati tiek nosūtīti, piemēram, algu aprēķināšanas sistēmai. Tāpat sistēma ļauj arī aprēķināt un salīdzināt katra individuālā speciālista darba efektivitāti.
Plānojam ieviest arī UTG (utility to go) programmu, kas būs atbalsta instruments mūsu speciālistiem, kurā būs redzama pilnīga informācija par ST sistēmu. Pieejot pie konkrēta balsta, UTG sistēmā speciālists redzēs gan līnijas aprakstu, gan tehniskos rādītājus. Un attiecīgi, sākot darbu šajā objektā, viņš uzreiz arī ievadīs informāciju par to, kas konkrētajā objektā tiek darīts.
Vai plānots efektivizēt jeb samazināt sistēmas kopgarumu, kas patlaban ir 94 tūkstoši kilometru?
Nu jau 93 tūkstoši. Dažādu īstenoto efektivitātes paaugstināšanas projektu rezultātā tīkla kopgarumu spējam samazināt katru gadu, pat neskatoties uz to, ka tikpat regulāri veicam arī jaunu objektu pieslēgšanu, kā rezultātā atsevišķās vietās tīkla kopgarums atkal nedaudz pieaug. Taču, veicot rekonstrukcijas darbus, vienmēr vērtējam iespēju izveidot pēc iespējas efektīvāku un īsāku pārvades tīklu konkrētajā vietā. Piemēram, pērn kopējā tīkla garumu samazinājām par aptuveni 300 kilometriem.
Nojaušams, ka tā nav gluži vienkārša vadu nogriešana vietās, kur vairs nav pieslēguma objektu, bet plānveidīgs process, veidojot tikpat drošus pieslēgumus pie tuvākajiem transformatoriem, kā rezultātā pārvades līnijas kļūst īsākas.
Tieši tā. Agrāk bija ierasts, ka vienā rajonā objektiem tika nodrošināta ar trim atsevišķām gaisvadu līnijām, tagad rūpīgi izvērtējam konkrētos objektus un, piemēram, trīs gaisvadu līnijas aizstājam ar vienu pazemes kabeli un vienu gaisvadu līniju, kas tikpat stabili garantē kvalitāti, taču ar mazāku resursu patēriņu.
Arī jaunā investīciju plānošanas stratēģija ļauj būtiski efektivizēt ikdienas procesus, jo ieguldījumu plānošanā ņemam vērā virkni faktoru – gan tīkla noslodzes un nozīmīgumu, gan pieslēgumu parametrus, kā arī finansiālās iespējas rekonstrukcijas veikšanai. Tēlaini salīdzinot mūsu darbu ar medicīnu – ja iepriekš mēs veicām ķirurģiju, tad tagad pārejam uz mikroķirurģijas līmeni.
Savulaik paudāt ieceri veikt rekonstrukcijas un citus darbus vidējā sprieguma pārvades līnijās, neatslēdzot klientiem, vai jau šo plānu esat īstenojuši?
To plānojam sākt šogad – patlaban vēl esam sagatavošanās posmā, taču mērķis tiešām ir veikt dažādus darbus, pēc iespējas mazāk radot neērtības klientiem un būtībā par vidēji desmit minūtēm samazinot plānoto remontdarbu atslēgumu laiku. Tas īpaši aktuāli kļūst tagad, kad vērojama ekonomikas attīstība, cilvēki būvē jaunas mājas, kam attiecīgi nepieciešami jauni pieslēgumi. Šajā pavasarī pieredzējām ļoti lielu pieaugumu jomā – salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, šogad no klientiem saņemto pieteikumu skaits izveidošanai ir pieaudzis vairāk nekā par 50%. No vienas puses, tas ir ļoti pozitīvs rādītājs, bet, no otras puses, tas nozīmē jaunu būvniecību un attiecīgi jaunu objektu pieslēgšanu sistēmai. Un drošības nolūkos bieži vien izbūves darbu veikšanai nepieciešams uz noteiktu laiku atslēgt konkrētajā spriegumu. Savukārt tā saucamie spriegumaktīvie darbi, kad darbu mēs veicam, neatslēdzot spriegumu , ļaus līdz minimumam samazināt kopējo atslēgumu skaitu un ilgumu.
Aizvien ir uzņēmēji, kuri atzīst, ka līdz ar ražošanas pieaugumu nākas saskarties ar jaudu deficītu, kas ir sava veida apgrūtinājums, ar līdzīgu situāciju mēdzot saskarties arī jaunu ražotņu būvētāji. No otras puses – savulaik daudzi uzņēmumi pārskatīja savas reālās nepieciešamības un izmantoja iespēju atteikties no nevajadzīgajām. Kāda ir situācija šajā jomā?
Diemžēl šajā jomā galvenā problēma ir ļoti nevienmērīgā pieslēgumu jaudu noslodze visā valsts teritorijā. Ir reģioni, kur ir lielāka uzņēmējdarbības koncentrācija, kas attiecīgi nozīmē arī augstāku pieprasījumu pēc jaudām, tajā pašā laikā ir reģioni, kur pieejamās jaudas ir daudzkārt lielākas, nekā reāli tiek izmantotas. Pašreizējais tīkls tika būvēts krietni sen, to pieskaņojot tā laika ražošanas vajadzībām un infrastruktūrai attiecīgajos reģionos, tostarp arī energoietilpīgu uzņēmumu jaudu nodrošināšanai. Šodienas realitāte ir cita – daudzi no šiem uzņēmumiem sen likvidēti, bet to vietā jauni nav izveidoti, taču tolaik izbūvētā infrastruktūra ar attiecīgo jaudu aizvien funkcionē.
Tieši tādēļ vienmēr aicinām uzņēmējus pirms izšķirošu lēmumu pieņemšanas par iecerētās ražotnes atrašanās vietu prasīt mums informāciju par pieejamajām jaudām. Mēs aktīvi sadarbojamies arī ar visām pašvaldībām, sniedzot informāciju par pieejamajām jaudām, lai palīdzētu tām teritoriju attīstības plānu izstrādē, nosakot teritorijas, kur ir iespēja veidot ražošanas centrus un kur būs pieejama nepieciešamais pieslēgums. Tas ir būtiski arī ST, jo tādējādi mēs varam efektīvi plānot maksimālu un vienlaikus vienmērīgu noslodzi, kas savukārt ļauj izvairīties no situācijas, kad konkrētā vietā ir nepieciešams izbūvēt jaunu ar attiecīgām jaudām, lai gan tajā pašā laikā, piemēram, dažu kilometru attālumā ir nenoslogota infrastruktūra.
Šāda savstarpēji koordinēta plānošana ir viens no faktoriem, kas ļauj saglabāt stabilus pakalpojumu tarifus, jo nav nepieciešams ieguldīt papildu investīcijas jaunu izbūvē laikā, kad citā vietā nenoslogotie transformatori un cita infrastruktūra ir jāuztur, jāremontē.
Vienlaikus – ja salīdzinām Latviju ar citām Eiropas Savienības valstīm, esam vieni no efektīvākajiem operatoriem viena kilometra infrastruktūras apkalpošanā, tas nozīmē, ka uzturēšanas un remontu izmaksas uz vienu kilometru mums ir zemākas nekā citās valstīs. Bet problēma ir tajā, ka visu infrastruktūru kopumā izmanto salīdzinoši maz klientu. Salīdzinot ar Skandināvijas valstīm, vienas mājsaimniecības patēriņš Latvijā ir četras reizes mazāks.
Bet Latvijā taču visu laiku dzirdam aicinājumus tērēt pēc iespējas mazāk …
Protams, taču šai attieksmei vajadzētu būt tādai, ka klients izvērtē savus lietošanas paradumus un ietaupa tajās pozīcijās, kur tas ir pareizi un efektīvi, un vienlaikus izvērtē arī to, kurš enerģijas veids ir vispieņemamākais, ērtākais, un attiecīgi arī to izmanto gan apgaismojumam un iekārtu darbināšanai, gan apkurei. Šeit arī rodas savā ziņā mūsu problēma, kad salīdzina mūsu tarifus par kilovatstundu. Taču es šādos gadījumos aicinu šos tarifus salīdzināt, piemēram, ar maksu par kabeļtelevīzijas pakalpojumiem – neviens taču nerēķina maksu par to, cik daudz klients mēnesī skatās televīziju, maksa ir par pieslēguma izmantošanu. ST pakalpojuma ziņā ir līdzīgi, sevišķi mājsaimniecību segmentā – mēs nodrošinām pieslēgumu, bet izmaksu ziņā nav starpības, vai klients mēnesī ir patērējis 100 vai 400 kilovatstundas , jo sistēmas uzturēšanas izmaksas mums ir vienādas abos gadījumos. Un šo niansi mēs aktualizēsim arī darba grupā ar ““,”“, Ekonomikas ministriju un citiem ekspertiem – kilovatstunda kā aprēķina komponente ir vēsture, jo nākotne nav kilovatstundā, bet gan izkliedētajā ģenerācijā.
Pilnīgi droši var apgalvot, ka jau salīdzinoši tuvā nākotnē katrā mājsaimniecībā būs uzstādīti . Pieņemsim, ka visi, piemēram, Siguldas iedzīvotāji uzstādīs un tādējādi saulainajā laikā nosacīti no aprīļa līdz oktobra beigām izmantos pašu iegūtu enerģiju, un tas nozīmē, ka ST ieņēmumi šajā laikā no Siguldas klientiem samazināsies nosacīti astoņas reizes, tajā pašā laikā izmaksu samazinājums sistēmas uzturēšanai būs ļoti minimāls. Savukārt laikā, kad nevarēs iegūt, klienti vēlēsies saņemt ar mūsu starpniecību. Tādējādi skaidrs, ka šis mums būs vēl viens izaicinājums – kā ar mazākiem iespējamiem ieņēmumiem spēt nodrošināt tikpat kvalitatīvu infrastruktūras stāvokli. Varbūt šī nākotnes vīzija daudziem šķitīs utopija, taču tā ir sagaidāmā realitāte, par ko gan mums, gan klientiem jāsāk domāt jau šodien.
Cik reāla ir šāda, savā ziņā no šodienas realitātes raugoties, utopiskā iespējamība?
Ja 1989. gadā kāds man būtu teicis, ka 2005. gadā teju katra ierasts ikdienas piederums būs mobilais telefons, es šo cilvēku nosauktu par fantazētāju. Šodien esam 2019. gadā, un teju katram pirmklasniekam, uzsākot skolas gaitas, tiek uzdāvināts mobilais telefons.
Līdz ar tehnoloģiju attīstību un arī tendenci, ka nosacīti teju katra mājsaimniecība kādā brīdī kļūs gan par lietotāju, gan arī ražotāju, mainīsies arī ST funkcijas, kļūstot par pilnīgi cita veida sistēmas uzturētāju, ar citām funkcijām un uzdevumiem, tostarp nodrošinot nepārtrauktu starp simtiem, pat tūkstošiem enerģijas avotu. Protams, tas nebūs ne rīt, ne pēc pusgada vai gada, taču pēc 15-20 gadiem tā būs ikdiena. Tāpēc, īstenojot ikdienas procesus un uzdevumus šodien, mēs analizējam ekonomikas un tehnoloģiju attīstības scenārijus nākotnē, kurus nedrīkst neņemt vērā.