Sandis Jansons: “Jau šobrīd jāsāk vērtēt mazo elektrības ražotāju ietekmi uz elektrotīklu un izmaksām”

Ekonomikas ministrijas darba grupa ir izstrādājusi plānu par iespējamo elektrības sadales sistēmas pakalpojumu tarifu attiecināmās daļas samazināšanu par 10%, kas kopējo elektroenerģijas piegādes tarifu samazinātu līdz 8%. AS “Sadales tīkls” (ST) valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons intervijā aģentūrai LETA uzsvēra, ka jebkāds tarifu samazinājums ir iespējams tikai tad, ja ir risinājums un resursi, uz kā bāzes samazinājumu veikt. Tostarp nekādā gadījumā nedrīkst pasliktināt elektrotīkla stāvokli un drošību. Savukārt kā nākotnes izaicinājumu Jansons min mazos elektrības ražotājus. Jau tagad ir jādomā, kādu ietekmi tie atstās uz kopējo elektrotīklu un tā lietošanas izmaksām.

Jūs amatā esat jau vairāk nekā gadu. Kas šajā laikā ir paveikts?

Es ST pievienojos laikā, kad pārmaiņas jau bija uzsāktas, un mans uzdevums bija turpināt to ieviešanu. Kopš 2017.gada pilnā sparā notiek efektivitātes uzlabošanas programma, kura veiksmīgi turpinās, pateicoties iepriekšējos gados paveiktajam darbam – darbam pie elektrotīkla viedizācijas projektiem, savlaicīgai elektrotīkla atjaunošanai, kā arī plānveida investīcijām, kuras samazināja elektrotīkla bojājumu skaitu. Līdz ar to mums bija iespējas skatīties uz resursu optimizāciju un pārstrukturēšanu. Pirmkārt, caurskatījām un pilnveidojām procesus, vērtējām, vai kādas personāla darbības nedublējas un vai tās nevar aizstāt. Tā rezultātā samazinājām struktūrvienību skaitu un daļu procesu apvienojām. Tas savukārt mums ļāva samazināt gan darbinieku skaitu – kopumā mums ir paredzēts samazināt darbinieku skaitu par vairāk nekā 800 -, gan izmantoto automašīnu skaitu par 407 vienībām, gan tehnisko bāžu skaitu.

Kopumā tehnisko bāžu skaitu paredzēts samazināt no 50 līdz 28. Pašlaik jau 20 bāzes esam slēguši. Tādēļ jāsaka paldies visai ST komandai par rūpīgo un atbildīgo darbu, jo, samazinot personāla, bāzu un transportlīdzekļu skaitu, mums jāturpina klientiem nodrošināt augstu pakalpojuma kvalitāti. Tiecamies arī uz to, lai uz uzņēmumu skatītos nevis funkciju griezumā, bet no arvien labāku biznesa procesu pārvaldības viedokļa.

Cik jums ar optimizācijas programmu jau ir izdevies ietaupīt?

Līdz šim savas pamatdarbības izmaksas jau esam samazinājuši par 15 miljoniem eiro.

Kāds ir kopējais plāns?

Kopējais plāns paredz līdz 2022.gadam, kad uzņēmuma darbības efektivitātes paaugstināšanas programmu paredzēts pabeigt, samazināt saimnieciskās darbības izdevumus par 26 miljoniem eiro. Turklāt tas viss ir jāpaveic apstākļos, kad izmaksas faktiski pieaug.

2018.gadā uzņēmuma peļņa samazinājās par 70%. Kādēļ un vai tas ietekmē darbību?

Mūsu operacionālā peļņa nesamazinājās, un šo kritumu radīja izmaiņas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Ja mēs lūkojamies uz EBIT (peļņa pirms nodokļiem un procentu maksājumiem) rādītāju, tad 2017.gadā mums bija 31 miljona eiro peļņa, bet pērn – 39 miljoni eiro.

Šogad apgrozījums no jūsu saimnieciskās darbības varētu augt?

Tas ir koks ar diviem galiem, jo ST uzdevums ir strādāt ar pēc iespējas zemākiem tarifiem. Tādēļ apgrozījumu ietekmē gan tarifs, gan ekonomiskā aktivitāte valstī un elektroenerģijas patēriņš. Ja mēs skatāmies uz elektroenerģijas patēriņu, tad tas ir diezgan stabils ar nelielu tendenci pieaugt. Klienti diezgan aktīvi “staigā” starp dažādiem tarifu plāniem un pārskata pieslēgumu jaudas. Tādēļ, ja mēs kaut ko iegūstam, palielinoties klientu elektroenerģijas patēriņam, tad no otras puses zaudējam pieslēgumu jaudas optimizācijas dēļ. Rezultātā mūsu ienākumu bāze ir diezgan stabila.

Tad nav tā, ka pašlaik rastos daudz jaunu objektu, kuros patērētu elektrību?

Ik gadu izbūvējam vidēji 8000 jaunu elektrotīkla pieslēgumu, bet šo pieaugumu amortizē tie, kuri pārskata savu pieslēgumu jaudas vai no saviem elektrības pieslēgumiem atsakās. Taču neliels patēriņa pieaugums ir.

Cik daudz pērn bija pieteikumu jauniem pieslēgumiem un kas tie bija par objektiem?

Pērn pieprasījumi pēc pieslēgumiem sasniedza 17 000. Pārsvarā tās ir mājsaimniecības, kuras veic vai plāno veikt mājokļa izbūvi. Acīmredzami ir atdzīvojies nekustamo īpašumu tirgus, un arī mēs to izjūtam. Arī šis gads ir iesācies aktīvi. Pirmajā ceturksnī mēs esam saņēmuši 5600 pieteikumu, kas ir aptuveni uz pusi vairāk nekā pērn šajā laikā.

Savukārt attiecībā uz juridiskajām personām es gribu pieminēt, ka mums ir īpaša atbalsta programma. Ja juridiskā persona ar jaunu pieslēgumu pieprasa elektrotīkla pieslēgumu ar jaudu virs 100 ampēriem un to efektīvi izmanto, tad uzņēmums var atgūt investēto pieslēguma maksu. Tomēr obligāts ir nosacījums, ka elektrotīkla pieslēguma jauda vismaz 15% apjomā ir jālieto efektīvi visus piecus gadus. Diezgan daudzi uzņēmumi šo iespēju izmanto. Kopumā mēs juridiskajām personām pieslēguma maksu esam atmaksājuši jau vairāk nekā trīs miljonu eiro apjomā. Tas ir veids, kā mēs no savas puses varam motivēt uzņēmējus veidot jaunas ražotnes.

Kādi investīciju projekti pašlaik tiek realizēti un plānoti?

Katru gadu ap 60 miljoniem eiro investējam elektrotīkla atjaunošanā. Tā ir vislielākā investīciju sadaļa. Ja naudas izteiksmē tas šķiet daudz, tad procentuāli tas ir tikai nedaudz virs 3% no mūsu pamatlīdzekļu vērtības. Turklāt, ja mēs skatāmies uz iekārtu un elektrotīkla ekspluatācijas ilgumu, tad, lai klientiem būtu nepārtraukta elektroenerģijas piegāde arī pēc dažiem gadu desmitiem, mums tas jāatjauno reizi 50 gados. Saimniecība ir liela, un tās uzturēšanai nepieciešami resursi.

Nākamais virziens ir elektrotīkla digitalizācija, kur tiek ieguldīti ap pieciem miljoniem eiro gadā. Tās ir dažādas tehnoloģijas un risinājumi, ko ieviešam elektrotīklā, piemēram, attālinātie bojājumu vietas uzrādītāji, attālināti vadāmi jaudas slēdži, sistēmas un arī viedie elektroenerģijas skaitītāji. Jau šobrīd pusei Latvijas ir viedie elektroenerģijas skaitītāji, un šogad uzstādīsim vēl ap 150 000 viedo skaitītāju.

Tāpat atjaunojam elektrotīklu Rīgas vēsturiskajā centrā. Joprojām 43% no Rīgas elektrotīkla ir “padomju laika mantojums”, kas vairs neatbilst ne klientu vajadzībām un prasībām pēc kvalitatīvas elektroenerģijas piegādes, ne arī iedzīvotāju apdzīvotības blīvumam un elektroenerģijas patēriņa apjomam. Dažas kabeļu līnijas vēl ir 70 un vairāk gadus vecas.

Šogad sadarbībā ar AS “Augstsprieguma tīkls” atjaunosim arī piecas 110kV/20/10kV apakšstacijas. Tāpat iepērkam jaunu speciālo tehniku, lai ar vienu tehniku darbinieki spētu paveikt visu nepieciešamo darbu. Ja līdz šim elektrolīnijas balsta nomaiņai bija vajadzīgs urbis, ar kuru izurbt vietu elektrības balstam, pacēlājs, kurš stabu ievieto zemē, un tad vēl mašīna, kas šos balstus nogādā līdz darbu vietai, tad tagad to visu var paveikt viena tehnikas vienība.

Tomēr elektrotīkla digitalizācija nav tikai viedie elektroenerģijas skaitītāji. Tagad mums ir arī FLIR programma jeb virtuālais dispečers. Avāriju gadījumā šī sistēma pati veido pārslēgumus elektrotīklā. Ja ikdienas ritmā un darba procesā elektrotīkla pārslēgumus veic elektrotīkla dispečers, tad masveida bojājumu gadījumā manuāla elektrolīniju pārslēgšana ir laikietilpīgs un tehniski sarežģīts process. Savukārt FLIR sistēma to izdara nekavējoties, un cilvēkam ir tikai jāapstiprina sistēmas izvēlētais risinājums. Pašlaik jau 40% no vidējā sprieguma elektrotīkla ir sakārtots tā, lai tā varētu strādāt automātiski.

Darba efektivitātes paaugstināšanai plānojam ieviest darba digitālo uzskaiti un plānošanu, kas ļaus elektroniski veidot atskaites, gan darba nodošanas dokumentāciju. Tas nozīmē, ka elektromontieris uz darbu ies ne tikai ar lāpstu un urbi, bet arī ar viedierīci papīra dokumentu vietā.

Nākamais solis ir digitāla sekošana līdz elektrotīkla stāvoklim un defektu atklāšana, lai mēs uzreiz redzētu, kur tiek piegādāta elektrība, kur nē. Pie visām šīm lietām mēs aktīvi strādājam.

Kur Latvijas elektrotīklā pašlaik ir problemātiskākās vietas?

Es teiktu, ka diezgan sakārtots jau ir Pierīgas reģions, bet plašais lauku reģionu tīkls ir tas, kur mums ir jāiegulda apjomīgas investīcijas, lai arī cilvēkiem ārpus Rīgas – lauku viensētā – būtu nepārtraukta un kvalitatīva elektroenerģijas piegāde. Protams, izaicinājums ir elektroenerģijas patēriņš un nākotnes perspektīva, jo investīcijas ir jāplāno ilgtermiņā, un noteikt, vai vientuļās līnijas gala klients būs arī pēc 10 vai 20 gadiem, nav viegli.

Cik gadā aptuveni izmaksā Latvijas elektrotīkla uzturēšana?

Kā jau minēju, investīcijās mēs ik gadu ieguldām ap 60 miljoniem eiro, bet vēl ir operatīvās uzturēšanas izmaksas. Tādēļ mums ir jāatrod līdzsvars starp investīcijām un operatīvajām izmaksām, jo investīcijas ir tieši saistītas ar operatīvajām izmaksām. Jo mēs vairāk investējam, jo mazākas ir operatīvās izmaksas. Piemēram, bāzu staciju skaitu mēs varam samazināt tikai tādēļ, ka esam efektīvi investējuši elektrotīkla atjaunošanā, modernizācijā un digitālo tehnoloģiju un risinājumu ieviešanā, un tas ir drošāks. Pretējā gadījumā šobrīd mums vajadzētu remontēt katru otro novecojušo elektrolīnijas balstu, un tam vajadzētu gan personālu, gan resursus.

Nesen izskanēja plāns par sadales sistēmas pakalpojumu tarifu samazināšanu par 5-25%. Ko tas nozīmēs ST?

Novērtējam ekonomikas ministra iniciatīvu šim jautājumam pieiet izsvērti un izveidot darba grupu, kurā varam diskutēt par risinājumiem. Bet te jāuzsver, ka jebkāds tarifu samazinājums ir iespējams tikai tad, ja mums ir risinājums un resursi, uz kā bāzes samazinājumu veikt. ST ir kļuvis par rentablu uzņēmumu un pēdējo gadu laikā ir strādājis ar peļņu. Vienlaikus pirms tarifu samazināšanas mums ir jāatceras, ka mēs nekādā gadījumā nedrīkstam pasliktināt elektrotīkla stāvokli un drošību un sniegto pakalpojumu kvalitāti klientiem.

Mēs ik gadu veicam klientu apmierinātības pētījumu, un tarifs nebūt nav svarīgākā lieta, kas klientus satrauc. Galvenais faktors ir elektroapgādes kvalitāte un drošums, īpaši uzņēmēju vidū, jo pat minūtes elektroenerģijas piegādes pārtraukums lielam ražošanas uzņēmumam, kas iespējams ir liels nozares spēlētājs un dod lielu ieguldījumu valsts tautsaimniecībā, izmaksā daudz vairāk nekā viens procentpunkts no mūsu pakalpojuma tarifiem. Tas viss ir jāpatur prātā.

Mūsu uzstādījums, ka mūsu sniegtajam pakalpojumam jābūt konkurētspējīgam, lētam, bet vienlaikus arī kvalitatīvam. Tādēļ es iespēju izskatīt tarifu samazināšanas scenārijus vērtēju tikai pozitīvi, turklāt tā ir arī iespēja pie viena runāt par elektroapgādes aktualitātēm un enerģētikas nozares attīstību nākotnē. Pašlaik strādājam pie scenārija, kā samazināt pakalpojuma maksu par vienu klientiem piegādāto kilovatstundu. No savas puses gribu uzsvērt, ka mums kā uzņēmumam vērtīgāk būtu veicināt elektroenerģijas patēriņa apjomu, jo vērtēt tarifus tikai pēc vienas kilovatstundas izmaksām nav pareizi. Ja mēs skatāmies uz mūsu izmaksām, tad tās nav atkarīgas no klientu patērētā enerģijas apjoma, bet gan no infrastruktūras veida, tehniskā stāvokļa, no klientu specifikas un arī no Latvijas vides, kaut vai mežainuma. Ja mēs salīdzinām vidējo Latvijas mājsaimniecību ar Skandināvijas valstīm, tad mēs elektrību patērējam vidēji četras reizes mazāk, jo Skandināvijā un arī Igaunijā ir daudz mazāks gāzes patēriņš un tās vietā tiek lietota elektrība.

Tas nozīmē, ka pat ar vienādiem tarifiem mājsaimniecība Zviedrijā sadales sistēmas operatoram samaksātu četras reizes vairāk nekā Latvijā. Mūsu izmaksas, kas nepieciešamas, lai uzturētu elektrotīklu un nodrošinātu klientiem elektroenerģijas piegādi, neveidojas no tā, vai pa vadiem līdz klientam jāpiegādā viena vai 10 kilovatstundas elektrības. Jo lielāks būs elektroenerģijas patēriņš Latvijā un labāk noslogoti tīkli, jo zemāki būs tarifi.

Ja tarifus samazinās, vai tas nozīmēs, ka jāveic kādas izmaiņas uzņēmuma darbības stratēģijā? Piemēram, nevarēsiet elektrotīklā vairs investēt 60 miljonus eiro gadā, jo naudas būs mazāk?

Tarifu samazinājumu vērtējam darbības efektivitātes paaugstināšanas kontekstā. Mūsu piedāvātais risinājums nodrošina, ka netiks būtiski ietekmēta uzņēmuma saimnieciskā darbība. Es atkārtošu, ka mēs esam veikuši milzīgu darbu pie efektivitātes uzlabošanas un mēs esam atraduši iespēju samazināt tarifus laikā, kad būtiski aug algas, aug būvniecības izmaksas. Es teiktu, ka tas ir varoņdarbs.

Kā jau minēju, es noteikti atbalstītu tādu tarifu projektu, kurš veicina elektroenerģijas patēriņu, ražotāji varētu ražot vairāk un veicinātu valsts tautsaimniecības attīstību.

Kas to var veicināt, jo jūs jau minējāt, ka patēriņš aug, bet tas nav arī daudz?

Pirmkārt, elektroenerģijas patēriņu var veicināt valsts ekonomiskā izaugsme. No savas puses mēs esam paveikuši lielu darbu, lai klientiem pēc iespējas ātrāk, ērtāk un lētāk būtu iespēja tikt pie elektroenerģijas pieslēguma, un būtiski uzlabojuši klientu servisu.

Vai kaut ko mainīs arī plāni par plašāku elektromobiļu uzlādes staciju izbūvi?

Jā. Tā ir nākotne, tādēļ mūsu sadalītās elektroenerģijas apjoms noteikti palielināsies.

No otras puses pretī atkal nāk mazie elektroenerģijas ražotāji un tās ražošana pašpatēriņam, un šiem klientiem mūsu pakalpojumu apjoms samazināsies.

Vai jūs ietekmē arī diskusijas par izmaiņām obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmā?

OIK nav ST kompetences jautājums. Mēs palīdzam Ekonomikas ministrijai un “Elektrības publiskajam tirgotājam” monitorēt ražotājus, bet mēs nenosakām politiku.

Taču mūs skar tā saucamā izkliedētā ģenerācija – kas attiecas uz visiem elektroenerģijas ražotājiem neatkarīgi no tā, vai mazie ražotāji ir vai nav OIK saņēmēji. Eiropā tā ir milzīga aktualitāte un tās īpatsvars arvien pieaug. Mums šajā gadījumā mainās elektroenerģijas piegādes shēmas. Ja vēl pirms 10 gadiem elektroenerģija tika piegādāta patērētājiem no lielajām “Latvenergo” ražotnēm, tad tagad veidojas ļoti daudz mazu ražotāju, no kuriem enerģija plūst atpakaļ tīklā, un mums šo kustību ir jāspēj vadīt un kontrolēt. Pašlaik alternatīvie elektroenerģijas ražotāji jau veido diezgan lielu daļu – ap 20% no Latvijā patērētās elektroenerģijas.

Mūsu sadales sistēmai tas vēl problēmas nerada, kā tas ir, piemēram, jau Vācijā. Tas ir jautājums, par kuru arī mums jau šobrīd jāsāk domāt un vērtēt to ietekmi uz mūsu elektrotīklu un izmaksām.

Mazo ražotāju skaits strauji pieaug?

Pašlaik ražotāju skaits vēl pieaug mēreni – esam reģistrējuši ap 500 mazo elektroenerģijas ražotāju. Šā gada pirmajā ceturksnī saņēmām 50 jaunus pieteikumus sistēmas pieslēgumam. Bet to skaits noteikti augs, jo arī elektrības tirgotāji aktīvi piedāvā gan saules paneļus, gan citas elektroenerģiju ražojošās iekārtas. Ja valsts sāktu subsidēt vai sniegt atbalstu mazajiem ražotājiem, tad dinamika noteikti būtu daudz lielāka.

Kādi pārsvarā tagad ir mazie ražotāji – tiek ražots pašpatēriņam vai jau ar domu pārdot?

Stāsts lielā mērā ir saistīts ar ieguldījumu atmaksāšanos un arī domāšanas veidu. Iekārtas ir salīdzinoši dārgas un atmaksājas tad, ja tu spēj enerģiju patērēt tajā brīdī, kad tā tiek ražota. Mājsaimniecību galvenā problēma visbiežāk ir enerģijas ražošanas un patēriņa laiks. Piemēram, pa dienu spīd saule un saules bateriju panelis ražo elektrību, bet tu pats neesi mājās un saražoto enerģiju nevari uzreiz izlietot. Lielākais elektrības patēriņš notiek tajā laikā, kad saules vairs nav. Šādās situācijās paliek aktuāls jautājums par iespējām elektrību uzkrāt. Līdz ar to pirms elektroenerģijas ražošanas rūpīgi jāizvērtē un jāaprēķina ieguvumi.

Taču te es atkal vēlos atgriezties pie jautājuma par sistēmas pakalpojumu tarifiem nākotnē. Piemēram, ja mēs iedomājamies, ka nākamgad visas mājsaimniecības uzstāda saules paneļus un no marta līdz novembrim patērē tikai pašu saražoto enerģiju, bet Ziemassvētkus vēlēsies pavadīt ne tikai sveču gaismā un Jaunajā gadā pat skatīties televizoru, tad mums kā elektrotīkla uzturētajam uzdevums nebūs mainījies. Elektrotīkls būs jāuztur un jāatjauno, lai mēs spētu klientiem piegādāt elektroenerģiju arī dažas reizes gadā. Pieslēgumi būs tādi paši, tikai septiņus mēnešus klientiem nebūs jāmaksā par elektrības piegādi. Tas nozīmē, ka mūsu izmaksas būtiski nemainīsies, bet ieņēmumi gan kritīsies kardināli. Tas ir noteikti jāpatur prātā pie nākotnes tarifu sistēmas attīstības.

Kādas tehnoloģijas mazie ražotāji pašlaik pārsvarā izmanto?

Saules paneļus. Sagaidām, ka arī vēja ģeneratoru tehnoloģijas ar laiku kļūs efektīvākas, lētākas un tās ražotāji sāks izmantot arī bez valsts atbalsta.

Kā klājas ar OIK saņēmēju monitorēšanu, jo tur bija lielas problēmas?

Mēs pārbaudes veicam kopā ar Ekonomikas ministriju un “Enerģijas publisko tirgotāju”. Ekonomikas ministrija ir anulējusi ap 30 licencēm. Monitorēšanas un pārbaužu process tiešām ir nopietni izvērtēts. Liels darbs tiek ieguldīts arī visu dokumentu sakārtošanā, un esmu pārliecināts, ka nākotnē tādas problēmas, kādas bija, vairs neatkārtosies.

Vai Latvijas patērētāji bieži maina elektrības tirgotājus?

Pērn vidēji 7% mūsu klientu objektos tika veikta tirgotāju maiņa, kas nozīmē, ka klienti vērtē un analizē tirgotāju piedāvājumus. Protams, ka aktīvākas ir juridiskās personas – tur tirgotāju maiņa tiek veikta ap 20% objektu.

Mājsaimniecības tirgotāju pērn mainījušas 6% objektu. Tirgū ienākot jauniem spēlētājiem, šis skaitlis tikai augs.

No savas puses mēs par to esam priecīgi, jo tas nozīmē, ka tuvojamies Eiropas līmenim un cilvēkiem ir liela izvēle un iespēja salīdzināt dažādus piedāvājumus.

Vai jums ir arī nojausma, kādēļ maina? Meklē labāku cenu, ir citi iemesli?

Noteicošais elektroenerģijā ir cena. Iespējams, arvien lielāka loma ir arī ērtumam – cik viegli ir sekot līdzi savam patēriņam, kā tiek piegādāti rēķini, vai vienā vietā var saņemt vairākus pakalpojumus utt.

Cik daudz elektrotīklu bojājumu tika reģistrēts pagājušajā gadā? Kādi ir galvenie iemesli?

Bojājumu skaits pērn nedaudz pārsniedza 20 000. Ja palūkojamies aptuveni 10 gadus atpakaļ, tad bojājumu skaits gada laikā bija ap 40 000. Te ir ļoti labi redzama korelācija ar mūsu investīcijām. Ja mēs elektrotīklā no vienas puses ieguldām, tad no otras puses samazinās mūsu operatīvās izmaksas. Ikviens bojājums ir elektroenerģijas padeves pārtraukums, kurš var nodarīt zaudējumus klientam, tie ir mūsu resursi bojājumu novēršanai, un, nedod Dievs tas viss vēl ir saistīts ar kādu nelaimes gadījumu, jo elektrotīklu bieži vien bojā dažādi saimniecisko darbu veicēji, piemēram, būvnieki vai mežizstrādes darbu veicēji.

Ja skatāmies uz bojājumu iemesliem, tad aptuveni puse ir saistīta ar dabas parādībām – vēju, gāztiem kokiem utt., kā arī dzīvniekiem. Te ir jāpiemin mūsu mīļie stārķi un bebri. 30% bojājumu ir saistīti ar mūsu pašu infrastruktūru – nolietotiem kabeļiem, vecajām slēgiekārtām utt. Nekas nav mūžīgs. Pērn salīdzinoši daudz bija arī saimniecisko darbu veicēju nodarīto bojājumu.

Ekonomika attīstās, visi būvē, rok, ar tehniku pārvietojas gar elektrolīnijām, un ikviena neuzmanīga rīcība var būt ar letālām sekām. Tādēļ es vēlos atgādināt, ka visus iecerētos darbus elektrotīkla tuvumā jāsaskaņo ar mums un pret drošības prasībām jāattiecas nopietni. Mums jau ir bijuši vairāki gadījumi, kad kravas mašīnas, piemēram, ceļu remontdarbu laikā, ar paceltu kravas kasti iebrauc elektrības vados. Paldies Dievam, līdz šim visi šie gadījumi ir beigušies bez smagām un letālām sekām. Pēdējais šāds gadījums bija Cēsīs, un, par laimi, autovadītājs bija instruēts, ka negadījuma laikā nedrīkst kāpt ārā no automašīnas. Viņš tajā sēdēja, līdz elektrolīnijai tika atslēgts spriegums, un pieļauju, ka pārdomāja visai daudz.

Daudz tiek runāts arī par to, ka dabas stihiju nodarīto postījumu dēļ no gaisa līnijām vajadzētu pāriet uz zemes kabeļiem, taču pieļauju, ka tam ir vajadzīgas lielas investīcijas.

Gandrīz visas zemsprieguma gaisvadu elektrolīnijas, kuras tiek mainītas, tagad jau tiek izbūvētas par kabeļu līnijām, jo izmaksas būtiski neatšķiras. Savukārt, kad veicam vidējā sprieguma elektrolīniju rekonstrukciju, mēs katru gadījumu izvērtējam atsevišķi. Vidējā sprieguma kabeļu līnijas izbūve izmaksā gandrīz trīs reizes dārgāk nekā gaisvadu elektrolīnijai. Tad mēs vērtējam, vai elektrolīnija šķērso mežu, cik daudz klientu tā piegādā elektroenerģiju un citus faktorus. Ja elektrolīnija šķērso lauku un ārējie faktori to īpaši neapdraud, tad mēs to atstājam gaisa vadu izpildījumā.

Kā ir ar pieslēgumu jaudām – cik lielā mērā tās tiek izmantotas?

Vidējais rādītājs valstī ir, ka no kopējās elektrotīkla pieslēgumu jaudas tiek izmantoti 7%. Vienlaikus jāatzīst, ka pirms 2016.gada, kad tika mainīts tarifa plāns un ieviesta fiksētā pieslēguma maksa, šis rādītājs pat bija zem 6%. Pēc izmaiņām būtisku kustību redzējām tieši juridisko klientu segmentā, kur jaudas izmantošana no 12% ir palielinājusies līdz 16%. Arī mājsaimniecības ir bijušas aktīvas. Mēs šajos gados kopumā esam saņēmuši vairāk nekā 60 000 pieprasījumu pieslēguma jaudas optimizēšanai. Mūsu ieguvums ir tajā, ka elektrolīnijas atslogojas, un, ja parādās jauni klienti, mēs viņiem varam nodrošināt to pieslēguma jaudu, kāda ir nepieciešama. Samazinās rezervētā elektrotīkla pieslēguma jauda, ko faktiski klienti neizmanto.

7% vienalga izklausās ļoti maz. Kā tas ir, salīdzinot ar citām valstīm?

Igaunijā elektrības patēriņš ir tāds pats kā Latvijā, tikai klientu skaits ir par aptuveni 40% mazāks. Atšķiras arī elektrolīniju kopgarums. Ja mums ir ap 93 000 kilometru, tad Igaunijā ap 60 000 kilometru. Līdz ar to arī līniju noslodze Igaunijā ir lielāka un efektīvāka.

Kādēļ Latvijā šī noslodze ir tik maza? Tas ir mantojums, vai arī tagad elektrības jaudas piesaka pēc principa “ja nu vajadzēs nenoskārstai vajadzībai”?

Lielākoties tas ir mantojums, jo kādreiz tas neko nemaksāja. Vienlaikus tas ir arī objektīvi skaidrojams. Kā jau minēju, Latvijā populāri ir arī citi apkures veidi. Tāpat mūsu iedzīvotāji ne vienmēr var atļauties tērēt tik daudz elektroenerģijas, cik gribētu. Droši vien vieglāk ieslēgt elektrisko sildītāju, nevis skaldīt malku, un, iespējams, somi tā arī dara. Te atkal ir stāsts par valstisku skatījumu un to, vai mēs attīstām tautsaimniecību, lai cilvēkiem būtu lielāki ienākumi un vairāk iespēju.

Kā ir ar objektiem, kuros elektrība netiek tērēta vispār? Piemēram, savulaik plaši sabūvētajiem “pļavu ciematiem”?

Ieviešot fiksēto maksu par pieslēgumu 2016.gadā, mēs par 20 000 samazinājām pieslēgumu skaitu, kuros elektroenerģijas patēriņš bija nulle. Tomēr elektrotīkla pieslēgums šajos objektos bija jāuztur, tāpat jāuztur elektrolīnijas, kas tiem nodrošināja elektroapgādi, un tam bija nepieciešami resursi neatkarīgi no tā, vai klients lieto vai nelieto elektroenerģiju. Tas ir viens no tarifu izmaiņu ieguvumiem, jo klienti pārskatīja un vērtēja, vai viņiem elektrotīkla pieslēgums ir nepieciešams vai nav.

Jūs īstenojat programmu par viedo skaitītāju ierīkošanu. Vai redzat arī pieprasījumu pēc tiem, kad to ierīkošanu vēlas un īpaši lūdz?

Cik man ir nācies dzirdēt atsauksmes, tad cilvēki ir ļoti priecīgi, ka var sekot līdzi savam elektroenerģijas patēriņam. Pašlaik esam uzstādījuši jau vairāk nekā 550 000 viedo skaitītāju. Šogad plānojam uzstādīt vēl 150 000 un līdz 2022.gadam šo programmu pabeigt. Mēs šo programmu tiešām uzskatām par lielu veiksmes stāstu, jo esam sasnieguši arī ļoti zemas izmaksas. Mums viens viedais skaitītājs un tā nomaiņa izmaksā ap 30 eiro. Eiropā šīs izmaksas ir būtiski lielākas. Tas ir izdevies, jo visu darījām pakāpeniski, katru gadu iegādājoties un uzstādot noteiktu skaitītāju apjomu. Tas ļauj mums mācīties gan no savām kļūdām, gan sekot līdzi un vērtēt jaunākās tendences pasaulē. Tādēļ katrs jaunais iepirkums bija izdevīgāks nekā iepriekšējais. Arī tehnoloģijas ar laiku kļuvušas lētākas.

Cik procentuāli skaitītāju pašlaik ir nomainīti?

Skaitītāji jau ir nomainīti vairāk nekā pusei Latvijas klientu. Turklāt 83% klientu piegādātās elektroenerģijas mēs jau uzskaitām viedi.

Kādas vēl jaunas tehnoloģijas gribat ieviest?

Mēs daudz skatāmies uz mūsu darba procesa digitalizāciju, bet pašā elektroenerģijas piegādē lielas izmaiņas pašlaik nav plānotas. Jautājums ir tikai par jau pieminēto izkliedēto ģenerāciju un to, ka nākotnē elektroenerģiju arvien vairāk ražos pašas mājsaimniecības un uzņēmumi. Tur būs jārisina jautājums par elektroenerģijas uzkrāšanu, kas pašlaik ir vājākais posms.

Kas attiecas uz mums, tad mājsaimniecību segmentā tas mums lielas problēmas nevarētu radīt, jo parasti mājsaimniecības, cik saražo, tik arī patērē. Izaicinājums var būt vidēja lieluma uzņēmumi. Tad būs jautājums par sistēmas arhitektūru un vai mēs varēsim nodrošināt visu jaudu, visu elektroenerģijas plūsmu.

Kāds varētu būt elektroenerģijas patēriņš Latvijā šogad?

Es prognozēju, ka tas varētu pieaugt par 1-2%.

Kāda ir prognoze par jaudas izmantošanu? Vai no tagadējiem 7% kāpsim uz augšu?

Noteikti. To nodrošinās arī jaunie pieslēgumi, jo uzņēmējiem nopietni ir jādomā par jaudas izmantošanu, darba ciklu plānošanu. Elektroenerģijas nākotne tiešām ir skrupuloza sekošana tam, kad un cik iekārtas tērē enerģiju.